piektdiena, 19. aprīlis, 2024Vārda diena: Fanija, Vēsma
crest1 crest2

Krāslavieši attīsta savu pilsētu. 1920.-1930. gadi

Pievienots: 12.04.2023

Latvijas vēstures notikumu kontekstā arī Krāslavas pilsēta 1920.-1930. gados piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, sākās attīstības un augšupejas laiks, un pilsētā ritēja aktīva saimnieciskā dzīve.

Ielūkojoties arhīva dokumentos par Krāslavu, kas datēti ar 1921. gadu ir norādīts „Krāslavā ir katoļu baznīca, divas pareizticīgo baznīcas, viena vecticībnieku baznīca, četras ebreju sinagogas, slimnīca, viena privāta nespējnieku patversme pie katoļu baznīcas. Pastāv apmēram 300 dažādu tirdzniecības iestāžu; viena terpentīna fabrika, viena koku zāģetava, divas dzirnavas, divas vilnas kārstuves. Ir Krāslavas muižas parks un miesta vakaru pusē Augustovas ielas galā kalnaina vieta apaugusi ar priežu mežu, no kurienes atklājas skaists skats uz apkārtni, zem nosaukuma Vasarnīcu birze un Karņicka kalns.” Ne velti Krāslavas pilsēta vienmēr tika dēvēta par Latgales Šveici, kas ar savu neatkārtojamo dabu ir aicinājusi un aicina šajā pilsētā iegriezties vēl un vēl.

1923. gadā Krāslavas pilsētā dzīvoja ap 5000 iedzīvotāju, bija 805 ēkas un 72 no tām bija mūra. Pilsētā atradās pasta telegrāfa kantoris, policijas iecirknis, miertiesneša un izmeklēšanas tiesneša kameras, valsts vidusskola un 5 pamatskolas, darbojās J. Jesperiņa viesnīca ar 10 istabām. 1924. gadā pilsētā bija 4 traktieri, 4 vīnu tirgotavas, 2 viesnīcas, 11 tējnīcas un 2 konditorejas, kinoteātris „Eden”, īpašnieks H. Permanis. No 1921. gada darbojās prāmis pār Daugavu. 1922. gadā 1. jūnijā tika izveidota Krāslavas dzimtsarakstu nodaļa, pārzinis Jānis Sūrums. Ielu satiksmē bija reģistrēti 36 važoņi (zirgu pajūgu īpašnieki).

1935. gadā pilsētā dzīvoja 4276 iedzīvotāji. Bija pieejama arī M. Rogaļska, A. Gasseļa, S. Meldera, J. Gromoļeva foto ateljē. Latviešu biedrības namā darbojās kinoteātris „Līgo”. Pilsētā bija 3 viesnīcas, darbojās 2 bibliotēkas, iecirkņa slimnīca, sanatorija tuberkulozes un plaušu slimību dziedināšanai, 2 aptiekas, 8 frizētavas, 3 pirtis, vairākas tējnīcas un traktieri, kurpnieku un skroderu darbnīcas. Vīriešu uzvalkus un mēteļus šuva Ludiņšs, Olehno, Eideļmans, Potašs, Brazevičs, kažokus no aitu ādām, kā arī vīriešu uzvalkus Antons Vanags, ziemas apģērbus šuva Markuss Gekišs. Par sieviešu apģērba šuvējām strādāja Parvanicka, Valerija Saksone, Salomeja un Bronislavs Vorslovi, Zeifs, Trepša, Visocka, Marija Gžibovska, Apolonija Girdo. 1917. gadā dibinātā Latgales Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības „Saule" Krāslavas nodaļa organizēja šūšanas un rokdarbu kursus vietējām jaunietēm, kuras vēlējās iemācīties šo arodu. Kopumā Krāslavas pilsētā darbojās 15 biedrības un sabiedrības: Latviešu biedrība, kas rūpējās par sabiedriskās un kultūras dzīves rosību, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Krājaizdevumu sabiedrība, Latvijas sarkanā krusta Krāslavas nodaļa, u.c.

Darbojās 372 tirdzniecības iestādes, tajā skaitā pārtikas: Stolera maizes ceptuve Rīgas ielā, Rīgas un Ostas ielu stūrī atradās Viktora Brieža maizes ceptuve un konditoreja. Pagrabu ielā cepa macu un tortes, īpašnieks Zaremba. Baranku un maizes ceptuve atradās Sv. Ludvika laukumā, īpašnieks Pese Rozins. Košerdesu darbnīca atradās Tirgus ielā, īpašniece Sora Fišers. Krāslavas piensaimniecības sabiedrībai piederēja pienotava Skautu ielā. Eļļas spiestuve atradās Rātūžas ielā, īpašnieki B. Cencipers un A. Skops. 1930. gados Krāslavā darbojās G. Goļdina kvasa, augļu un ogu limonādes rūpnīca, kas savu darbību bija uzsākusi 1892. gadā. Krāslavieši varēja iegādāties visdažādāko pārtiku: konditorejas izstrādājumus, piena un gaļas produktus, zivis, dažādus dārzeņus, sakņaugus un pākšaugus, dažādus dzērienus; bija pieejamas arī dažādas rūpniecības preces.

Krāslavieši strādāja 299 rūpniecības iestādēs. Lielākās no tām: A. Aparnieka dzirnavas, kokzāģētava, drēbju veltuve un krāsotava, Dāvida Barkāna ādu ģērētava. M. Permaņa kokapstrādes uzņēmums, M. Dinermaņa terpentīna un koka darvas tecinātava, Jāņa Rubuļa Kalna dzirnavas un vērptuve Pils ielā, H.Peskina vilnas kārstuve Pagrabu ielā. Elektriskā stacija Celtuves ielā piederēja Krāslavas pilsētas pašvaldībai.

Turpinājums sekos…
Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste



Jauna aptauja

Aprīlis - 2024
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15
16
17
18
19
20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde