ceturtdiena, 21. oktobris, 2021Vārda diena: Severīns, Urzula
crest1 crest2

Šūšanas fabrikai Krāslavā – 50

Apģērbu ražošanas attīstība Krāslavā

Pievienots: 07.10.2021

Vienam no lielākajiem šūšanas uzņēmumiem – Krāslavas ražotnei SIA „NEMO” – šogad aprit 50 gadi. Tā ir Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāles Nr. 5 mantiniece, kas 1971. gada 2. janvārī savu darbību uzsāka jaunuzbūvētajās telpās Krāslavā, Sporta ielā 8, un veiksmīgi darbojas līdz pat šai dienai.

Atskatoties vēsturē, šuvējas amats, kas prasa zināmas iemaņas, pacietību un precizitāti, ir bijis cienījama un pieprasīta profesija visos laikos. Radikālas pārmaiņas šūšanas procesā saistās ar šujmašīnu izgudrošanu, kas būtiski atviegloja šūšanas procesu un padarīja to daudz ātrāku. Pirmo šujmašīnu aizsākumi Eiropā parādījās līdz ar 18. gadsimta vidu, taču tās bija ļoti vienkāršas. Šujmašīnas plašākai sabiedrības daļai kļuva pieejamas pēc 1851. gada, kad tika sākta to ražošana.

Krāslavā līdzās citiem senajiem arodiem, vienmēr bija plaši pārstāvēta arī šūšanas prasme. Par sieviešu apģērba šuvējām Krāslavā 1920.-1940. gados strādāja Valerija Saksone, Salomeja un Bronislavs Vorslovi, Zeif, Trepša, Visocka, Marija Gžibovska (1894-1983). Pazīstama un laba šuvēja bija Apolonija Girdo (1895-1952), kura trīs gadus bija mācījusies pie profesionālās šuvējas Parvanickas un saņēma arī diplomu. Vēlāk Apolonija Girdo pati mācīja meitenēm šūt. Par šuvējiem strādāja arī vīrieši. 1920.-1940. gados Krāslavā pazīstamākie vīriešu uzvalku un mēteļu šuvēji bija Ludiņš, Olehno, Eideļmans, Potašs, Brazevičs, tostarp Antons Vanags, kurš šuva arī kažokus no aitu ādām. Ziemas apģērbus robežsargiem šuva Markuss Gekišs.

 

Šuvēja Apolonija Girdo (1895-1952; sēž otrā no kreisās) ar savām māceklēm.
1930. gadu foto. KVMM 12357

Drēbnieks Basins šuva sieviešu uzvalkus, ziemas un rudens mēteļus. Sieviešu veļu un krūšturus šuva Juzefa Gekiša un Soņa Viškina, deķus - Antoņina Pimanova.

1917. gadā dibinātās Latgales Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības „Saule” Krāslavas nodaļa 20. gs. 20.-30. gados organizēja šūšanas un rokdarbu kursus vietējām jaunietēm, kuras vēlējās iemācīties šo arodu.

Latgales Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības „Saule”
Krāslavas nodaļas izdotā apliecība, 1926. g.

Šuvēju apmācība pārsvarā notika individuāli - daudzas Krāslavas šuvējas-meistares mācīja un nodeva savas prasmes jaunākai paaudzei.

 

Šūšanas mašīnu Singer” sabiedrības bezmaksas izšūšanas
un piegriešanas kursi Krāslavā 1937.-1939. g. KVMM 3166

Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, Daugavpils apriņķa rūpniecības kombināta sastāvā ietilpa tā sauktais „Краславский куст”, kurā uz 1947. gadu bija 31 objekts, tostarp šūšanas darbnīcas Nr. 1. un Nr. 2.

1947. gadā Daugavpils apriņķis tika sadalīts divos apriņķos – Daugavpils un Krāslavas apriņķī.  Krāslavas apriņķa rūpniecības kombināts kļuva par patstāvīgu uzņēmumu, kuru 1950. gadā pārdēvēja par Krāslavas rajona rūpniecības kombinātu.

Pēc laikraksta „Komunisma Ausma” (Nr.70,10.06.1978.) datiem: „1951. gadā Krāslavas rajona rūpniecības kombinātā bija atvēlēta viena istaba, kur ar personīgajām šujmašīnām strādāja 10 šuvējas. Savas šujmašīnas parādījās tikai pēc vairākiem gadiem, bet ar elektriskajām sāka strādāt vēl vēlāk. Pirmais sortiments – bērnu autiņi un palagi, veļa un halāti. Pakāpeniski Krāslavā uzsāka vīriešu vatēto bikšu, vateņu, uzvalku masveida šūšanu. Palielinājās izstrādājumu izlaide”.

1945. gadā savu darbību uzsāka arī Latvijas republikāniskās daudzveidu ražošanas kooperatīvās savienības artelis „Krāslavas amatnieks”. Pēc laikraksta „Социалистический путь” (Nr.96, 10.08.1955.) datiem tiek norādīts, ka uzlabojusies masveida šūšanas apgāde, tiek iegādātas jaunas šujmašīnas un paplašinās izstrādājumu sortiments, taču joprojām pastāv telpu un elektroapgādes problēmas.

1956. gadā artelis „Krāslavas amatnieks” tika apvienots ar Krāslavas rajona rūpniecības kombinātu. 1963. gadā uz Krāslavas un Dagdas rūpniecības kombinātu bāzes izveidots Krāslavas rajona sadzīves pakalpojumu kombināts.

Šūšanas cehs Studentu ielā Krāslavā. No kreisās pirmā - šuvēja Stanislava Girdo
(vēlāk šuvēja Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiālē Nr.5).
1950. gadu foto. KVMM 12365

1959. gadā Rīgā jaunuzbūvētajā ēkā Zilupes ielā 7 darbu uzsāka Rīgas šūšanas fabrika, kuru nedaudz vēlāk pārdēvēja par šūšanas fabriku „Latvija”. Tā specializējās virsdrēbju šūšanā. Fabrikai bija vairākas filiāles Rīgā, Daugavpilī un Krāslavā. 1980. gados tās tika pārdēvētas par „Rīgas apģērbs”, „Spartaks”, „21. jūlijs”, „Daugavpils apģērbs” un „Krāslavas apģērbs”. Izveidotā ražošanas apvienība saglabāja nosaukumu „Latvija”. Paplašinājās arī šūšanas izstrādājumu sortiments.

Krāslavā 1968. gadā tika izveidota Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāle Nr. 5 bet uz jaunuzbūvētajām telpām Sporta ielā 8 tā pārcēlās 1971. gada 2. janvārī. Par pirmo tās direktoru kļuva Ivans Borisenko. Vēlāk par vadītājiem strādāja I. Fortuna, S. Vodopjanovs, E. Savickis, I. Menščikovs, V. Moisejs, un pašlaik šūšanas uzņēmumu „NEMO” veiksmīgi vada Inga Zemdega-Grāpe.

Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāles Nr. 5 celtniecības darbi.
1960. gadu beigas

 

Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāle Nr. 5,
1981. gads. KVMM 85

1971. gada sākumā uzņēmumā strādāja ap 200 cilvēku, vēlāk to skaits pieauga līdz pat 500. 1991. gadā fabrikā strādāja 498 darbinieki. Darbs tika nodrošināts gan vīriešiem, gan sievietēm.

Laikā, kad Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāle Nr. 5 uzsāka darbību Krāslavā, tika nodrošināti arī šūšanas ražošanas apmācības kursi kvalifikācijas paaugstināšanai, kā arī tika apmācīti jauni darbinieki ar vidējo un vidējo speciālo izglītību, pamatizglītību, dažkārt arī ar sākumskolas izglītību (4 klases). Apmācības ilga no viena līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā profesionālo zināšanu sarežģītību un apjomu, prasmes un iemaņas. Savukārt tehnoloģisko iekārtu regulētāji  kvalifikāciju apguva profesionāli tehniskajās mācību iestādēs.

Šūšanas fabrika saviem darbiniekiem nodrošināja arī kopmītnes – Studentu, Puškina (pašlaik Sauleskalna) un divās ēkās Raiņa ielā. Vēlāk uzbūvēja piecstāvu ēku Lakstīgalu ielā 1.

1971. gadā šūšanas fabrikas Krāslavas filiālē darbojās medpunkts un ēdnīca 60 personām. Notika arī rajonu sanitāro vienību un sanitāro posteņu sacensības, kurās piedalījās arī šūšanas fabrikas Krāslavas filiāles darbinieki, pirms tam apgūstot nepieciešamās prasmes un iemaņas.

 

Šūšanas fabrikas „Krāslavas apģērbs” sanitārā vienība, 1980. gadi.
KVMM 12910

  

Šūšanas fabrikas „Krāslavas apģērbs” sanitārā vienība, 1980. gadi
KVMM 12910

Šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiālē Nr. 5 ražoja daudzveidīga sortimenta izstrādājumus: bērnu mēteļus, lietus mēteļus, džinsu kostīmus, pusmēteļus, arī formas tērpus u.c. 1975. gadā saražoja 81730 bērnu mēteļu, 22132 lietus mēteļu, 80631 vīriešu džinsu kostīmu, 9250 sieviešu džinsu kostīmu. Saražoto produkciju transportēja uz Irkutsku, Čeļabinsku, Pleskavu, Barnaulu, Karagandu, Čimkentu, Igauniju u.c. 1978. gadā Krāslavas filiālē ražoja 13 dažādu veidu produkciju.

 

Apģērbu skices. KVMM Zin. Pg.1508

Izejvielas Krāslavas filiāle saņēma no Maskavas, Čaikovskas, Supskas, Grodņas, Ivanovas, Rīgas, Krasnodaras, Arhangeļskas. Savukārt iekārtas saņēma no Vācijas Demokrātiskās Republikas, Čehoslovākijas un Japānas.

 

Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiālē Nr. 5.
No kreisās: Georgijs Golubevs – LKP Krāslavas rajona komitejas pirmais sekretārs,
Georgijs Grečko – kosmonauts, divkāršais Padomju Savienības varonis,
Staņislavs Vodopjanovs – šūšanas fabrikas „Latvija” Krāslavas filiāles Nr. 5 direktors.
1979. gada oktobris 

1985. gadā Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” filiāle Nr. 5 tika pārdēvēta par šūšanas fabriku „Krāslavas apģērbs”.  1991. gadā Rīgas apģērbu ražošanas apvienība „Latvija” reorganizēta par A/S „Latvija” un Krāslavas filiāle pārdēvēta par A/S „Latvija” fabriku „Krāslavas apģērbs”.

 

Šūšanas fabrikas „Krāslavas apģērbs” etiķete

1993. gadā notika fabrikas „Krāslavas apģērbs” pāreja no preču ražošanas uz šūšanas pakalpojumu sniegšanu. 1998. gada 25. martā tiek likvidēta A/S „Latvija” filiāle - šūšanas fabrika „Krāslavas apģērbs”. 1998. gada 30. martā SIA „NEMO” pārņem šūšanas fabrikas „Krāslavas apģērbs” īpašumus.

Ap 2001. gadu šūšanas uzņēmumā „NEMO” strādāja 500 cilvēku. Fabrikas darbinieku vidējā alga bija apmēram 80 lati, gada apgrozījums - apmēram 800 000 Ls. Fabrika izpildīja Dānijas, Somijas, Beļģijas un Anglijas uzņēmēju pasūtījumus. Mēnesī sašuva aptuveni 20 000 izstrādājumu, galvenokārt, kvalitatīvu sieviešu apģērbu, kurš bija paredzēts eksportēšanai uz Eiropas Savienības valstīm.  

Turpinājums sekos. 

Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste

  

Apģērbu šūšanas uzņēmuma „NEMO” administrācijas kolektīvs,
1990. gadu beigas

 

Apģērbu šūšanas uzņēmuma „NEMO” šūtie apģērbi


Jauna aptauja

Oktobris - 2021
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde