ceturtdiena, 27. jūnijs, 2019Vārda diena: Malvis, Malvīne
crest1 crest2

Tarifs viens visam, pārmaiņas būtiskas

Pievienots: 09.04.2019

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprināja jauno siltumenerģijas gala tarifu SIA „Krāslavas nami”, kas paredz, ka Krāslavā no 1. maija par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,44 eiro par MWh (bez PVN). Jaunais tarifs ir par 9% zemāks nekā iepriekšējais, kas netika mainīts kopš 2008. gada un attiecas uz objektiem piegādāto siltumenerģiju, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem siltumenerģija tiek lietota - telpu apkurei, ūdens uzsildīšanai vai karstā ūdens cirkulācijai. Sakarā ar to iedzīvotājus sagaida pārmaiņas, par kurām intervijā stāsta SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valerijs Maslovs.

- Ar ko saistītas pārmaiņas?

- SIA „Krāslavas nami” projektu ietvaros realizēja divus vērienīgus siltumapgādes sistēmas modernizācijas projektus, kā rezultātā tika rekonstruētas apmēram divas trešdaļas pilsētas siltumtīklu. Proti, likvidēta četru cauruļu siltumapgādes sistēma un izbūvēta jauna divu cauruļvadu siltumapgādes sistēma, tādejādi modernizējot gandrīz visu siltumapgādes sistēmu kā tādu, jo četru cauruļu sistēmas ar centrāliem siltuma punktiem ir neefektīvas no siltuma zudumu viedokļa. Pirms rekonstrukcijas projektu īstenošanas siltuma zudumi ārējos tīklos sasniedza 37%, pašlaik tarifa projektā plānotie zudumi ir 14%. Centrālie siltuma punkti slēgti, tagad centrālajā katlu mājā saražotā siltumenerģija tiek piegādātā līdz objektiem un dzīvojamam mājam, izmantojot maģistrālos tīklus divcauruļu sistēmā. Siltumnesējs ārējos tīklos nevar tikt izmantots apkures vajadzībām pa tiešo, jo tā temperatūra ir pārāk augsta. Siltumnesēju māju apkurei ar nepieciešamiem parametriem un karsto ūdeni patēriņam sagatavo daudzdzīvokļu māju pagrabos un juridisko personu objektos ierīkotie individuālie siltummezgli, kuros ir atsevišķs apkures kontūrs un atsevišķs karstā ūdens sagatavošanas kontūrs. Faktiski šie siltummezgli veic to pašu funkciju, ko kādreiz veica centrālie siltumpunkti, bet daudz efektīvāk. Tagad ir iespējams regulēt katras mājas siltumapgādes režīmu atsevišķi, kā arī ir nodrošināta precīza uzskaite, cik siltumenerģijas patērē katra māja apkures vajadzībām un karsta ūdens nodrošināšanas vajadzībām atsevišķi.

- Ko tas maina patērētājiem Krāslavā?

- Apkure kļūst lētāka, bet krietni sadārdzināsies maksa par karstā ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju. Jau rēķinā par maiju būs jauna pozīcija – karstā ūdens cirkulācija, kas aizstās veco – karstā ūdens pastāvīgā maksa. Karstais ūdens mājas iekšējā sistēmā cirkulē nepārtraukti – kāds dzīvoklī atver ūdenskrānu, patērē karsto ūdeni, bet tā vietā ieplūst auksts ūdens, kas jāuzsilda un jākompensē siltuma zudumi - siltumenerģijas patēriņš šajā brīdī pieaug. Ja karstā ūdens krāni dzīvokļos ir aizvērti ciet, piemēram, naktī, ūdens cirkulācija sistēmā vienalga turpinās, un ir siltumenerģijas zudumi, jo stāvvadi un dvieļu žāvētāji mājā atdod siltumu. Līdz ar to ūdens sistēmā atdziest un šie zudumi jākompensē, ūdeni uzsildot.

Pirms gada Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, nosakot, ka visiem dzīvojamo māju apsaimniekotājiem ir jāuztur karstā ūdens temperatūra ēku sistēmā ne zemāku par 55 grādiem pēc Celsija visu diennakti. Gadījumā, ja ūdens temperatūra mājas sistēmā ir zemāka par 55 grādiem, tiek uzskatīts, ka ūdenī aktīvi vairojas Leģionāru slimības baktērija, kas ir bīstama veselībai.

Agrāk gan mēs, gan citi apsaimniekotāji Latvijā nakts laikā pazemināja ūdens temperatūru ar nolūku samazināt izmaksas, jo ūdens cirkulācijai patērētās siltumenerģijas izmaksas ir ļoti augstas. Mēs to darījām no pusnakts līdz pieciem rītā, bet Ministru kabineta jaunie noteikumi tagad tā darīt neļauj.

- Kā tad iepriekš apmaksāja ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju?

- Agrāk nebija tehniskas iespējas atsevišķi uzskaitīt ūdens cirkulācijas patērēto siltumenerģiju katrā mājā. Maksa gan par ūdens kubikmetra uzsildīšanu, gan tā saucamā pastāvīgā maksa par karstā ūdens nodrošināšanu tika aprēķināta tikai teorētiski, atbilstoši apstiprinātai metodikai. Pēc projektu realizācijas 2017. gada beigās mēs nodrošinājām atbilstošu uzskaiti visās mājās un nostrādājām noteiktu laika periodu, lai mums būtu visi dati par patēriņu, kas iesniedzami regulatoram kopā ar tarifa projektu. Kamēr šīs iespējas nebija, mēs nedrīkstējām mainīt norēķinu kārtību, jo šajā gadījumā, kad mainās uzskaites sistēma, obligāti ir jāveic tarifa pārrēķins.

- Kāpēc nevarēja atstāt veco tarifu un neko nemainīt?

- Iepriekšējais tarifs bija aprēķināts četru cauruļu sistēmai, kurā ir pavisam citi siltumenerģijas zudumu apjomi, citas izmaksas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Nevar piemērot to pašu cenu par vienu enerģijas vienību, kas aprēķināta citiem apstākļiem – tas nav korekti. Turklāt saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam obligāti ir jāiesniedz tarifa projekts pēc tam, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas siltumapgādes sistēmā vai uzņēmuma darbībā.

Būtiski saprast, ka regulators apstiprina tarifu tikai un vienīgi par enerģijas vienību, proti, par vienu siltumenerģijas megavatstundu līdz ievadam objektā (daudzdzīvokļu namā vai citā ēkā). Saņemtā siltumenerģija objektā var būt patērēta vai telpu apsildei, vai ūdens uzsildīšanai, vai apkurei, ūdens uzsildīšanai un karstā ūdens cirkulācijai kopā. Apmaksa pēc apstiprinātā tarifa notiek par visu objektā patērēto siltumenerģijas apjomu, neatkarīgi no siltumenerģijas patēriņa veidiem ēkas ietvaros.

- No kā sastāv daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas patēriņš?

Runājot par daudzdzīvokļu mājām, šeit patēriņa veidi ir divi: apkure un ūdens uzsildīšana ar cirkulāciju. Karstā ūdens sagatavošana un piegāde mājas ietvaros ir process, kas ietver sevī ūdens uzsildīšanu līdz noteiktai temperatūrai un karstā ūdens cirkulāciju.  Siltumenerģijas uzskaites ierīces mājas ievadā (mājas siltumpunktā) nodrošina patērētās siltumenerģijas uzskaiti, ļaujot atsevišķi noteikt siltumenerģijas patēriņu ēkas apkures vajadzībām un ar karstā ūdens nodrošināšanu saistīto siltumenerģijas patēriņu (tas ir siltumenerģijas patēriņš ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai kopā). 

- Kā šo siltumenerģiju, kas izlietota karstā ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai kopā sadalīs starp cirkulācijai nepieciešamo enerģiju cauruļvadu sistēmā un karstā ūdens kubikmetriem, kurus patērē no krāna?

- Arī šo jautājumu regulē Ministru kabineta noteikumi, piedāvājot izvēlei vairākas metodikas. Māju apsaimniekotājs SIA „Krāslavas nami” izvēlējās šādu metodiku:

1. Ar mājas siltumpunktā uzstādīto siltumskaitītāju rādījumiem ik mēnesi nosaka kopējo siltumenerģijas patēriņu karstā ūdens sagatavošanai un cirkulācijai (MWh).

2. Pieņemts, ka, lai uzsildītu vienu aukstā ūdens kubikmetru līdz 55 C, fiziski ir nepieciešams konstants siltumenerģijas daudzums. Mums ir zināms iedzīvotāju deklarētais kopējais karstā ūdens daudzums (m3), kuru patērē visos mājas dzīvokļos un nedzīvojamās telpās mēnesī. Attiecīgi katru mēnesī tiks aprēķināts siltumenerģijas daudzums, (MWh), kas tika izlietots mājā patērētā karstā ūdens kubikmetru uzsildīšanai. 

3. Lai noteiktu mēnesī patērēto siltumenerģijas daudzumu karstā ūdens cirkulācijai, no siltumenerģijas apjoma, kas mēnesī kopā tika patērēts karstā ūdens nodrošināšanas vajadzībām saskaņā ar siltumskaitītāja rādījumiem (MWh), atrēķināsim to siltumenerģijas daudzumu, kas tika patērēts iedzīvotāju visa izlietajā ūdens uzsildīšanai (MWh), un šī starpība arī būs cirkulācijas siltumenerģijas patēriņš (MWh).

Viss tiek noteikts siltumenerģijas vienībās (MWh), bet norēķiniem tiks piemērots jaunais apstiprinātais tarifs par 1 MWh.

- Vai cena par vienu patērēto karstā ūdens kubikmetru un cirkulāciju mainīsies katru mēnesī?

Saskaņā ar piedāvāto metodiku cena par karstā ūdens kubikmetru būs nemainīga un vienāda visās SIA „Krāslavas nami” apsaimniekojamās mājās, kur tehniski tiek nodrošināta ūdens cirkulācija, un nemainīsies pa mēnešiem.

Savukārt karsta ūdens cirkulācijas patērētais siltumenerģijas daudzums gan būs atšķirīgs katrā mājā katru mēnesī tāpat, kā šodien katrā mājā atšķiras siltumenerģijas patēriņš apkurei. Cirkulācijas izmaksas tiks izdalītas ar dzīvokļu skaitu katrā konkrētajā mājā - piemēram, ja mājā ir 78 dzīvokļi, tad katrs dzīvoklis samaksās 1/78 daļu no kopējās summas par cirkulāciju šajā mājā.

Mājās ir dažādas cirkulācijas sistēmas, piemēram, atšķiras, cauruļvadu garums. Cirkulējot pa lielāku apli, siltuma zudumi tajā būs salīdzinoši lielāki. Cirkulācijas izmaksas atkarīgas arī no karstā ūdens patēriņa mājā – ja cilvēki ilgstoši neko nepatērē, siltumenerģijas patēriņš šādai cirkulācijai būs salīdzinoši lielāks nekā tad, ja ūdeni patērē daudz – vienkārši maksa pārdalās par labu patēriņam, lai gan kopumā tā nesamazinās.

- Parādīsim uz reālas mājas piemēra, kā notiks aprēķins?

- Daudzdzīvokļu dzīvojama māja, kurā ir 78 dzīvokļi, 2019. gada februārī kopā patērēja 92,97 MWh siltumenerģijas – šis daudzums tika iztērēts apkurei, ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai kopā.

No minētā daudzuma apkures vajadzībām tika iztērētas 73,92 MWh siltumenerģijas, bet ūdens uzsildīšanai un karstā ūdens cirkulācijai kopā – 19,05 MWh.

Mājas iedzīvotāji februārī kopā deklarēja patērēto karstā ūdens apjomu 47,80 m3. Šis ir karstā ūdens apjoms, kas tika patērēts visos mājas dzīvokļos, saskaitot kopā visus datus par ūdens skaitītāju rādījumiem dzīvokļos, ko iesniedza iedzīvotāji.

Lai uzsildītu ūdens apjomu 47,80 m3, tika iztērētas 2,7762 MWh siltumenerģijas. Šim aprēķinam mēs piemērojam konstantu lielumu, pieņemot, ka viena aukstā ūdens kubikmetra uzsildīšanai no 5C līdz 55C ir jāiztērē 0,05808 MWh siltumenerģijas.

Atskaitot no ūdens uzsildīšanai un karstā ūdens cirkulācijai kopā patērētā siltumenerģijas daudzuma (19,05 MWh) to siltumenerģijas daudzumu, kas tika iztērēts patērētā ūdens apjoma uzsildīšanai (2,7762 MWh), rezultātā aprēķinām karstā ūdens cirkulācijai iztērēto siltumenerģijas daudzumu: 16,2738 MWh attiecīgajā mēnesī.

Norēķinu veikšanai piemērojam jaunu apstiprinātu tarifu: 51,44 EUR par vienu MWh (bez PVN).

Patērēto karsto ūdeni katrs dzīvokļa lietotājs apmaksās saskaņā ar savu patēriņu, par vienu karstā ūdens kubikmetru samaksājot 2,99 EUR (bez PVN) - 0,05805 MWh viena kuba uzsildīšanai x tarifs 51,44 EUR/MWh = 2,99 EUR.

Karstā ūdens cirkulācijas patēriņš tiks sadalīts proporcionāli dzīvokļu skaitam mājā. Mājā ir 78 dzīvokļi, tātad katra dzīvokļa apmaksājamā daļa par cirkulāciju sastādīs: 16,2738 MWh/78 = 0,2086 MWh vienam dzīvoklim. Norēķinu veikšanai piemērojam tarifu 51,44 EUR/MWh – katra dzīvokļa par cirkulāciju maksājamā daļa konkrētajā mājā konkrētajā mēnesī sastādīs 10,73 EUR (bez PVN).

Ja dzīvokļa lietotājs šajā mājā iztērēja divus kubikmetrus karstā ūdens, tad rēķins šim lietotājam izskatīsies šādi:

karstais ūdens: 2m3 x 2,99 EUR = 5,98 EUR;

karstā ūdens cirkulācija: 1 dz. x 10,73 EUR = 10,73 EUR.

Piemērs atspoguļo reālās mājas datus par vienu mēnesi. Katrā mājā siltumenerģijas patēriņš ir atšķirīgs, tas atšķiras arī pa mēnešiem vienai mājai, līdz ar to cirkulācijas izmaksas atšķirsies katru mēnesi. Savukārt cena par vienu izlietotu karsta ūdens kubikmetru būs nemainīga un fiksēta katru mēnesi visās SIA „Krāslavas nami” apsaimniekojamās mājās, kur ir nodrošināta cirkulācija.

- Ko darīt, ja mājas iedzīvotājiem nepatīk jūsu piedāvātā aprēķina metodika?

- Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var vienoties par citu metodiku, bet būtību tas nemainīs - vienalga katru mēnesi jāapmaksā viss siltumenerģijas daudzums, kuru uzskaitīs centrālais skaitītājs konkrētās mājas ievadā. Tapāt dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem un biedrībām būs jāizvēlas sava metodika norēķiniem ar viņu apsaimniekošanā esošo dzīvokļu īpašniekiem, bet norēķini ar SIA „Krāslavas nami” no 1. maija tiks veikti tikai pēc centrālā siltumenerģijas skaitītāja par visu ēkā patērēto siltumenerģiju.

- Ja iedzīvotāji atteiksies no karstā ūdens apgādes un lietos elektriskos boilerus savos dzīvokļos. Ko tas mainīs viņiem?

- Mūsuprāt, šis pasākums viennozīmīgi būs ekonomiski neizdevīgs, jo dzīvojamās mājas karstā ūdens cirkulācijas sistēma ir vienota un vienalga konkrētā dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā par siltumenerģijas patēriņu ūdens cirkulācijai. Šī ir maksa par iespējas nodrošināšanu saņemt karsto ūdeni no krāna visā mājā, un šis maksājums ir saistīts ar mājas koplietošanas komunikāciju patēriņu. Līdzīgi kā ir jāmaksā par elektroenerģiju koplietošanas telpās. Mums ir arī tādi jautājumi: „Es tur nedzīvoju, kāpēc man jāmaksā?” Tāpēc, ka jums tajā mājā ir īpašums vai īres līgums, un ir noteikumi, kas regulē kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokli. Tāpat nekas nemainīsies, ja cilvēks atvienos no sistēmas dvieļu žāvētāju, domājot, ka tad nebūs siltuma patēriņa cirkulācijai. Nē, tas būs! Ar dvieļu žāvētāja nozāģēšanu un caurules savienošanu pa taisno pavisam niecīgi samazināsies kopējais mājas siltumenerģijas patēriņš, jo visi stāvvadi paliek vietā un cirkulācijas zudumi ir.

- Vai ir kāda cita iespēja nemaksāt par siltumenerģijas patēriņu ūdens cirkulācijai?

- Ja nu vienīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem, vienojoties kopā, pieņemt lēmumu par karstā ūdens pakalpojuma atslēgšanu visai mājai. Lēmuma pieņemšanas kārtību regulē Dzīvokļa īpašuma likums. Likumā nav precīzi noteikts balsojumā nepieciešamais balsu skaits tieši šādiem gadījumiem. Bet, ja atteikšanos no karstā ūdens apgādes visā mājā vērtēt kā mājas iekšējās siltumapgādes sistēmas pārveidošanu un attiecīgi kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu, par to jānobalso visiem dzīvokļu īpašniekiem.  Neatkarīgi no tā, cik balsis būs nepieciešamas, tas ir apšaubāms risinājums, kas cerētā ieguvuma vietā var sagādāt lielus izdevumus.

Elektrisko caurplūdes ūdens sildītāju vai boileri vajag nopirkt, vajag arī pareizi uzstādīt, kas prasa izmaksas. Vairākās mājās dzīvokļu plānojums ir tāds, ka gan vannasistabā, gan virtuvē vajadzīgs atsevišķs boilers, jo šīs telpas nav cieši blakus. No fizikas viedokļa enerģijas apjoms, kas tiks patērēts aukstā ūdens viena kubikmetra uzsildīšanai boilerā, ir tāds pats, kā enerģijas apjoms uzsildīšanai siltummezglā. Bet siltumenerģijas vienības izmaksas ir 51,44 EUR par 1 MWh, savukārt elektroenerģijas vienības izmaksas – ap 120 EUR par 1 MWh, tātad vienu kubikmetru uzsildīt boilerā ir vairāk nekā divas reizes dārgāk. Bet, ja cilvēks gribēs tādu pašu pakalpojumu, kā līdz šim, lai karstais ūdens ir uzreiz, atverot krānu, tad elektroenerģijas patēriņš būs vēl lielāks boilera nepārtrauktās darbības nodrošināšanai.

Dzīvokļu īpašniekiem jāpadomā arī par mājas elektrosistēmas spējām izturēt papildu slodzi, tās ir koplietošanas komunikācijas, kas nav domātas tik lielam elektroenerģijas patēriņam.

- Vai jaunais samazinātais siltumenerģijas tarifs ir uz ilgu laiku? Kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni?

- Šobrīd mums ir darba stadijā divi projekti: plānojam veikt siltumtīklu rekonstrukciju pilsētas centrālajā daļā, nomainot vienu kilometru siltumtrases cauruļu, kā arī plānojam katlumājā uzstādīt ūdenssildāmo katlu ar dūmgāzu kondensatoru. Šobrīd katlu māja nosacīti sastāv no divām daļām: jaunā uzbūvēta 2008. gadā, realizējot Krāslavas novada domes projektu, kur ir 9 MWh katls, kas nodrošina aptuveni pusi no jaudas. Katlumājas vecajā daļā ir padomju laika mazuta katli, kas pārbūvēti darbam ar šķeldu un ir ļoti neefektīvi. Šo vietā plānojam uzstādīt jaunu 7,5 MWh katlu, un abus katlus pieslēgt 1,5 MWh dūmgāzu kondensatoram, lai savāktu atpakaļ sistēmā to siltumu, kas ir dūmos. Katlumājas kopējā jauda būs 18 MWh, ar to mums pietiek. Eiropas fondu atbalsts šiem projektiem varētu būt līdz 40%, pārējā summa jāņem kredītā uz 20 gadiem. Tas tiks iekļauts tarifā, citu variantu nav, bet par to runāsim nākamgad, ne ātrāk.

- Vai uzņēmums joprojām ražo elektroenerģiju?  Kādā veidā siltumenerģijas tarifu ietekmē katlumājas turboģenerators elektrības ražošanai?

- SIA „Krāslavas nami” koģenerācijas stacija līdz 2017. gada jūnijam vienlaicīgi ar siltumenerģiju ražoja arī elektroenerģiju, ko pārdeva obligātā iepirkuma ietvaros. Diemžēl MK noteikumi paredz, ka ražot elektrību OIK ietvaros var tikai noteiktu laika periodu. Šodien elektrību varam pārdot tikai brīvajā tirgū, bet šim pasākumam nav pozitīvas finanšu atdeves. Uzskatu, ka atbalsts elektrības ražotājiem valsts līmenī bija pareizs, kamēr ar OIK atbalstīja siltumenerģijas ražotājus, kam elektroenerģija bija blakusprodukts, atšķirībā no tām stacijām, kas tika izbūvētas speciāli OIK saņemšanai.

Savas darbības laikā turboģenerators pats sevi atpelnīja pilnībā, deva mums iespēju realizēt divus siltumtrašu rekonstrukcijas projektus, nepaaugstināt siltumenerģijas tarifu, lai gan laika gaitā būtiski pieauga maksa par kurināmo un sadārdzinājās arī citi izdevumi. Par minētajiem diviem projektiem mums šodien nav kredītsaistību, kas būtu pārsniegušas miljons eiro. Ierastā prakse ir, ka rekonstrukcijas projektu uzņēmums realizē par Eiropas fondu atbalstu apjomā līdz 40%, pārējo – par kredīta līdzekļiem, kurus attiecina uz tarifu. Mums tas nebija vajadzīgs, jo bija ienākumi no elektrības pārdošanas. Koģenerācijas stacijas darbības laikā mums bija apmēram piecu eiro ieguvums, rēķinot klāt pie siltumenerģijas tarifa. Citiem vārdiem, bez ieņēmumiem no elektrības pārdošanas mūsu iepriekšējais tarifs būtu par šādu summu lielāks. Starp citu, jaunais tarifs būtu vēl zemāks, ja mums tiktu saglabāta iespēja ražot un pārdot elektrību OIK ietvaros.

- Paldies par interviju!

Juris Roga

 


Jauna aptauja

Jūnijs - 2019
P O T C P S S
  01 02
03
04
05
06
07
08 09
10
11
12
13 14 15 16
17
18
19
20
21
22 23
24
25
26
28 29 30

Dienas foto

  • Ielīgošana Krāslavas estrādē

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.