svētdiena, 12. jūlijs, 2020Vārda diena: Indriķis, Ints, Namejs
crest1 crest2

Inovatīvi projekti, jaunas darbavietas

Pievienots: 20.03.2020

Kopš 2009. gada biedrība „Krāslavas rajona partnerība” darbojas LEADER pieejas īstenošanā, piesaistot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai. Par paveikto pēdējā gada laikā stāsta administratīvā vadītāja Zane Ločmele.

- Cik daudz projektu uzņēmēji iesnieguši?

- Kopumā divos konkursos, kas bija izsludināti laika no 2019. gada maija līdz š. g. februārim, iesniegts 51 projekts. Tieši uzņēmējdarbībā 26 projekti, 5 projekti netika atbalstīti finansējuma trūkuma dēļ, bet 11 ir īstenošanas procesā, pārējiem 10 projektiem, kas iesniegti šī gada sākumā, februārī tika izvērtēta atbilstība biedrības „Krāslavas rajona partnerība” darbības teritorijas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija 2015. - 2020. gadam (SVVA stratēģija) noteiktajiem kritērijiem un pieņemts lēmums tos atbalstīt, savukārt Lauku atbalsta dienests tagad veic to izvērtēšanu.

Gada laikā bija izsludināti divi konkursi. Katrā varēja iesniegt projektus piecās dažādās rīcībās, trīs paredzētas uzņēmējiem – esošu un jaunu produktu, pakalpojumu radīšana, lauksaimniecības produktu pārstrāde un vides labiekārtošana. Divas rīcības paredzētas sabiedriskā labuma projektu iesniegšanai (atbalstīti 25 projekti). Tas nozīmē, ka šo projektu plānotajiem mērķim nav komerciāla rakstura un par rezultātiem netiek prasīta samaksa, kā arī tie ir publiski pieejami. Kultūras un dabas objektu, vietējas teritorijas sakārtošanas un pakalpojumu pieejamības uzlabošanas projektus šobrīd vairāk iesniedz pašvaldības, savukārt sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas iespējas vēlas īstenot biedrības.

- Kāds ir projektiem paredzētais kopējais finansiālais apjoms?

- 2019. gadā no ELFLA izsludinājām 965 000 eiro. Šī summa paredzēta uz iepriekš minētajām piecām rīcībām, un gandrīz visa šī nauda tika investēta. Projekti uzņēmējdarbībā vienmēr tiek iesniegti par lielāku summu, nekā varam atbalstīt, taču cenšamies, ja rodas iespēja, pārcelt finansējumu no vienas mazāk pieprasītās rīcības uz citu, tādējādi atbalstīt kādu aktuālu, labu projektu, kuram finansējuma pietrūka.

2020. gada konkursā pieejamais finansējums bija 374 000 eiro. Jāņem vērā, ka finansēšanas periods iet uz beigām, atvēlētais finansējums paliek mazāks. Janvārī iesniegti 19 projekti, kā iepriekš minēju, no tiem 10 uzņēmējdarbībā, deviņi - sabiedriskā labuma. Priecājos, ka pēdējos gados vietējie esošie uzņēmēji, kā arī personas, kuras vēlas uzsākt saimniecisko darbību, aktīvi piedalās konkursos, jo redz, ka LEADER pasākumā ir laba iespēja saņemt finansējumu savu ideju īstenošanai.

- Kādi ir interesantākie projekti?

- Atgādināšu, ka mēs esam biedrība, kas darbojas bijušā Krāslavas rajona teritorijā, iekļaujoties arī plānotajā administratīvi teritoriālajā reformā – iespējams, drīz atgriezīsimies vecajās robežās, tāpēc runāšu par trīs novadiem - Krāslavas novadu, Dagdas novadu un Aglonas novada Grāveru, Šķeltovas un Kastuļinas pagastiem. Par katru projektu, protams, nav iespējams izstāstīt.

Krāslavas uzņēmējs iecerējis īstenot inovatīvu projektu par akustisko sienas paneļu ražošanu. Tie ir paneļi, kurus stiprina pie griestiem un sienām, lai mazinātu skaņas atstarošanos. Jau noslēgti līgumi paneļu eksportam.

Dagdā strādā uzņēmējs no Francijas, kurš grib ierīkot koksnes impregnēšanas autoklāvu, lai šos darbus varētu veikt uz vietas. Vietējie uzņēmēji atzīst, ka šāds pakalpojums vitāli nepieciešams, jo šobrīd koksne impregnēšanai jāved tālu uz citiem novadiem. Šis uzņēmējs vēlas arī iegādāties iekārtas, lai īstenotu PVC jumtu ražošanu.

Ļoti populāra ir tūrisma pakalpojumu joma. Skaistas pagastā plānota mini golfa laukuma izveide tūrisma jomā. Mazs projekts, bet tūrisma attīstībai manā skatījumā ļoti perspektīvs, turklāt mūsu teritorijā nekā tāda nav.

Izvaltas pagastā tiks īstenots projekts par glempinga „Velo Latgale” izveidi, kas ietvers lauku terapijas taku, velo nomu un glempinga vietu. Glempings ir dabas tūrisma pakalpojums, tikai tev pašam nav jāceļ telts, nav jādomā par guļammaisiem, ugunskura vietu utt. Tas viss jau tev ir gatavs, atbrauc un baudi dabu. Glempingu izveide Latvijā kļūst populāra. Iepriekš esam atbalstījuši arī glempinga izveidi uz Dagdas ezera salas. Tas jau veiksmīgi darbojas.

Cits projekts paredz aktīvā tūrisma attīstību Krāslavas teritorijā, ierīkojot pie Daugavas atpūtas vietu laivotājiem. Vēl vienā projektā paredzēts izveidot mājražotāju uzņēmējdarbības atbalsta centru. Ja pretendents īstenos šo projektu, tad vietējie mājražotāji, amatnieki varēs vēl vairāk piedāvāt savu produkciju tūristiem, kuri apmeklēs Krāslavas novadu.

Indras pagastā iecerēts īstenot projektu par augļkopības nozares attīstību, kas paredz ražot sulas ar dažādām piedevām.

Aglonas novada trīs bijušā Krāslavas rajona pagastos ir vairāki projekti, bet tos lielākoties iesniedz pašvaldība. Uzņēmējdarbības projekti no tās puses ir tikai četri. Parādījusies jauna tendence, turp brauc rīdzinieki – esošie mantinieki vai ir nopirkuši īpašumus un grib attīstīt uzņēmējdarbību. Piemēram, jaunietis no Rīgas grasās īstenot mūsdienīgu projektu un uzbūvēt attālinātas darbības māju, kurp aicinās braukt darba kolektīvus no pilsētām. Darbs ārpus ofisa ir mūsdienīga tendence, kas ir jāatbalsta. Ja darba specifika pieļauj, kāpēc gan cilvēkam nedot iespēju strādāt attālināti. Starp citu, COVID-19 visiem liek saprast to, ka šāda darba organizācija jau ir dzīves nepieciešamība. Protams, es nerunāju par ražošanas vai pakalpojumu sfēru, kurā ir tiešie kontakti ar klientu, bet daudzu nozaru darbinieki var strādāt attālināti.

- Kur projektus realizē vairāk - pilsētā vai laukos?

- Krāslavas novadā lauki ir priekšā pilsētai. Dagdā ir puse uz pusi. Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt attīstīt lauku vidi, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot un nerastos doma braukt projām. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no „apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.

2019. gada konkursā iesniegti divi, šogad viens projekts, ar īstenošanas vietu Krāslavā, pārējie pagastos (Kombuļu – 3, Aulejas – 2, Izvaltas, Skaistas, Kastuļinas, Dagdas, Andzeļu, Grāveru, Ezernieku, Indras pagastā - pa vienam). Par akustisko paneļu ražotnes projektu jau minēju. Krāslavā īstenots projekts par daudzveidīgo celtniecības statņu nomu būvniecības darbu veikšanai. Trešais projekts ir par auto mazgātavas izbūvi Krāslavā, kas iesniegts atkārtoti, pirmajā reizē pretendents pats atsauca savu projektu. Darbi arvien nav uzsākti, ļoti ceram, ka uzņēmējs sāks īstenot projektu tuvākajā laikā.

Aulejas pagastā iecerēts izveidot CBD eļļas ražotni, eļļa gan tiks tikai eksportēta. Kombuļu pagastā uzņēmējs ražos un iepakos džemu.

Andrupenes pagastā tiks izveidots mikro brūzis, alus ražošana.

- Vai tiek radītas arī jaunas darbavietas?

- Rakstot projektu, pretendents tiesīgs izvēlēties saimnieciskās darbības rādītāju – paaugstināt neto apgrozījumu vai radīt darbavietas. Pēdējā gadījumā projekts iegūst papildu punktus vērtējumā.

Līdz 2019. gadam iesniegto projektu rezultātā radītas deviņas darbavietas. 2019. gadā iesniegtajos projektos paredzētas septiņas darba vietas, no tām daļa jau izveidotas, pārējās taps pēc pāris gadiem, jo MK noteikumi to pieļauj. 2020. gada projektos plānotas astoņas jaunas darbavietas.

- Kas ir jūsu sadarbības partneri?

- Sadarbojamies ar citām NVO un valsts iestādēm, organizējam dažādus informatīvi izglītojošus pasākumus, seminārus, paši piedalāmies pasākumos un pieredzes braucienos.

Pagājušajā gadā sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu iesaistījāmies Eiropas Komisijas kampaņā „Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne!”. Gan Dagdas novada Ķepovas ciemā, gan Krāslavas novada Indras ciemā interesentiem bija iespēja klātienē izzināt vietējās iniciatīvas, kas tapušas ar Eiropas Savienības atbalstu. Krāslavas novada iedzīvotāji brauca uz Dagdas novadu un iepazinās ar projektiem, un otrādi – Dagdas novada cilvēki brauca uz Indru un iepazinās ar Krāslavas novada projektiem. Krāslavas novadā rādījām Laimes muzeju, Indras aušanas darbnīcu, pieaicinājām uzņēmējus, lauksaimniekus, NVO, pašvaldības pārstāvjus, kuri prezentēja, kā tiek piesaistīts ES fondu finansējums.

Šī gada februāra nogalē notika pieredzes apmaiņa ar partnerības „No Salacas līdz Rūjai” teritorijas uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem no Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas. Organizējām divu dienu programmu, apmeklējot spilgtākos triju pašvaldību jeb potenciāli jaunā Krāslavas novada teritorijas objektus, īstenotos projektus. Domāju, ka būs vēl šādi pasākumi, jo interese par to, kā mēs šeit dzīvojam, realizējam idejas, piesaistām ES fondu finansējumu, ir liela. Viesi neslēpa savu pārsteigumu un atklāti sacīja, ka nebija gaidījuši redzēt tik labus projektu rezultātus.

- Biedrība „Krāslavas rajona partnerība” ir iesaistījusies trīs sadarbības projektos kā partneris. Kas tie tādi?

- Viens no projektiem bija „Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība”. Tā ietvaros 21 pašvaldībā gar Daugavu notika vairāk nekā 30 pasākumu, tapa vienota karte Latvijas lielāko upju ūdens tūrisma ceļam, izpētītas laivotāju iespējas piestāt Daugavas krastā. Šo pētījumu uzņēmēji jau izmanto savos projektos.

Otrs projekts par velotūrisma attīstību, marķējot velomaršrutu „EuroVelo11”, tādējādi popularizējot Austrumlatviju kā Eiropas velotūrisma galamērķi, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanos, ceļojot „zaļi”. Šo projektu sadarbībai iniciēja Krāslavas, Dagdas un Aglonas TIC.

Projekts „Tūristam draudzīgs Latgales uzņēmējs digitalizācijas laikmetā” paredz vairākus apmācību ciklus. Plānojam mūsu uzņēmējiem trīs apmācības par e-vidi, mārketingu, sociālajiem medijiem, to efektīvu izmantošanu, mājaslapu un reklāmas izveidi, vizuālo identitāti utt. Ceru, ka valstī izsludinātā ārkārtas situācija, pasākumu norises laikos neieviesīs korekcijas, jo ieplānotais laiks ir 24. un 29. aprīlis, 14. maijs.

Visi projekti tiek finansēti ELFLA LEADER pieejas pasākuma ietvaros.

- Kas sagaidāms nākamajā plānošanas periodā?

- Nākamajā plānošanas periodā (2021. - 2027.) LEADER pasākumā būs iespējas iesniegt projektus. Vēl lielāks uzsvars tiks likts uz uzņēmējdarbības veicināšanu, lauku vides attīstību, protams, klimata pārmaiņām, zaļo domāšanu un viedajiem ciemiem.

- Paldies par interviju!

Juris Roga

 



Jauna aptauja

Jūlijs - 2020
P O T C P S S
 
01
02
03
04 05
06
07
08
09
10
11
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by webbuilding.lv - mājas lapu izstrāde.