svētdiena, 5. aprīlis, 2020Vārda diena: Aivija, Vidaga, Vija
crest1 crest2

Vajadzīga īpaša sociālā politika, pievēršot uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem

Pievienots: 31.01.2020

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Krāslavas novadā iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma ir gandrīz 25%. Šim rādītājam ir tendence pieaugt - iedzīvotāju novecošanās koeficients paaugstinās ar katru gadu. Pasaulē ir vērojama arī cita tendence - palielinās cilvēku dzīves ilgums, kas nozīmē, ka vecāka gadagājuma cilvēku grupas robežas paplašinās.

Socioloģe un „Senioru skolas” Krāslavā dibinātāja Tatjana Azamatova uzskata, ka ir pienācis laiks ieviest īpašu sociālo politiku, pievēršot uzmanību vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Ideja izveidot Krāslavā „Senioru skolu” radās pirms pieciem gadiem. Tolaik Tatjana Azamatova bija beigusi maģistrantūru Daugavpils Universitātē, aizstāvot zinātnisko darbu par tēmu, kas saistīta ar iedzīvotāju novecošanās procesu.

- Es analizēju, kā varas iestādes un iedzīvotāji var pielāgoties jaunajai situācijai un kā reaģē uz šo procesu. Maģistra darba ietvaros tika veikts socioloģiskais pētījums, kas parādīja, ka cilvēki slikti izprot šī procesa izplatīšanās ātrumu un tā nozīmi, kā arī neapzinās grūtības, kas rodas tā ietekmē.

Izstrādājot savu zinātnisko darbu, es izpētīju starptautisko pieredzi šajā jautājumā, iepazinos ar dažādiem pētījumiem, zinātniskajiem darbiem, rakstiem. Izrādījās, ka jau sen, pirms vairāk nekā 40 gadiem, pasaulē izveidojās un izplatījās neformālās apmācības veids senioriem, ko nosauca par Trešā vecuma universitāti. Tādās universitātēs ir svarīga ne tikai izglītība, bet arī citi mērķi - iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus aktīvā sociālajā dzīvē, lai veicinātu veselības nostiprināšanu un vientulības profilaksi.

Jēdziens „trešais vecums” parasti nozīmē vecumposmu, sākot no 50-55 gadiem, kad cilvēki jau apzinās un izvērtē izmaiņas savā dzīvē un saprot, ka viņi vēl var nodzīvot 25-30 gadus – pietiekami garu laika periodu. Lai pielāgotos šīm izmaiņām sevī un apkārtējā dzīvē, ir nepieciešams rīkoties, kaut ko mācīties.

Tas viss izraisīja manī vēlmi kaut ko darīt lietas labā, vismaz vietējā līmenī. Manu ideju atbalstīja Raimonds Lazda - psihologs, biedrības „Sociālās attīstības aģentūra „Pieci airi”” līdzdibinātājs.

- Vai jums nebija šaubu par to, ka viss izdosies?

- Protams, mēs sapratām, ka Krāslavā šī ideja uzreiz netiks uztverta ar „urrā”, tāpēc senioru ballē organizējām vecāka gadagājuma cilvēku aptauju. Vēlmi mācīties izteica daudzi. Kad bijām gatavi uzsākt nodarbības un uzaicinājām šos cilvēkus uz tikšanos, no vairāk nekā divdesmit gribētājiem atnāca viena sieviete, kas atveda sev līdzi draudzeni. Protams, tas mūs sarūgtināja, taču mēs neatstājām šo ideju novārtā.

Savās pārdomās dalījāmies ar Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas darbiniekiem. Viņi bija ļoti laipni un palīdzēja mums savākt senioru grupu no saviem pastāvīgajiem lasītājiem. Bibliotēkas vadība piešķīra telpu nodarbību rīkošanai, tur mēs arī darbojamies līdz šim laikam.

- Cik senioru pašlaik apmeklē jūsu skolu?

- „Senioru skola” Krāslavā darbojas jau 5 gadus, un šajā laika periodā mēs jau esam pierādījuši, ka šis pakalpojums ir pieprasīts. Cilvēki ir pieraduši, ka viņiem ir iespēja mācīties, uzzināt kaut ko jaunu, kontaktēties. Regulāri skolu apmeklē aptuveni 60 cilvēku. Protams, ne katru reizi atnāk tik daudz senioru, apmeklētību ietekmē dažādi dzīves apstākļi, kas neļauj iet uz nodarbībām regulāri, bet parasti lekcijās piedalās 25 - 30 vecāka gadagājuma cilvēku.

Kopš pagājušā gada pavasara, kad mūsu „studentu” skaits ievērojami pieaudzis, mēs nolēmām organizēt nodarbības grupās. Lektoriem ir vieglāk strādāt ar mazāku auditoriju – ir iespēja saņemt atgriezenisko saiti.

Nesen mēs īstenojām citu ieceri – izveidot Skolas padomi, kurā darbotos visaktīvākie seniori, lai risinātu svarīgus administratīvos un organizatoriskos jautājumus. Pašlaik Padomē tika ievēlētas četras sievietes, kas ar nelielu pašironijas devu dēvē to par „mini domi”. Pirmajā Padomes sēdē tika pieņemts lēmums par dalībnieku dalīšanu grupās, un tagad nodarbības notiek 2 grupās - latviešu un krievu valodā.

- Kāpēc šis pakalpojums ir tik pieprasīts?

- Pensijas vecuma cilvēkam, kas devās pelnītā atpūtā, bet agrāk bija aizņemts profesionālajā darbībā, kam pirms tam bija noteikts sociālais stāvokli, strauja dzīvesveida maiņa ir ļoti sāpīga, cilvēkiem rodas apjukuma sajūta, viņi var justies lieki, nevajadzīgi, atstumti. Pasliktinās fiziskā pašsajūta, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, situāciju pasliktina arī tas fakts, ka senioriem bieži vien trūkst iedvesmojošu dzīves notikumu. Cilvēki vēlas ar kaut ko piepildīt savu ikdienas dzīvi, nodarboties ar kaut ko lietderīgu, nevis bezjēdzīgi pavadīt savu brīvo laiku pie televizora.

Pēdējā laikā es diezgan aktīvi izpētu Polijas Republikas pieredzi darbā ar senioriem. Šajā valstī tāds darbs tiek veikts jau ļoti sen, un Polijas pieredze rāda, ka šādi pakalpojumi ir ļoti pieprasīti. Jāatzīmē, ka 72% poļu, kas iesaistīti tāda veida izglītības programmās, ir cilvēki, kam ir no 65 līdz 75 gadiem, kuri nesen aizgājuši pensijā. Regulāri apmeklējot nodarbības, cilvēki izveido draudzīgas attiecības, atrod jaunus dzīves mērķus, kļūst dzīvespriecīgāki, sabiedriskāki.

„Senioru skolas” un cita veida aktivitātes ar vecākā gadagājuma cilvēku līdzdalību mūsu valstī ir ļoti vajadzīgas.

Ņemot vērā mūsu dzīves realitātes un demogrāfiskās tendences, ir pienācis laiks padomāt par dienas centra izveidošanu, kas būtu pieejams senioriem katru dienu un kurā varētu sniegt pakalpojumus gados vecākiem cilvēkiem. Šajā centrā būtu iespējams nodrošināt dažādus pakalpojumus, piemēram, konsultācijas par sociālo palīdzību, kā arī psihologa un jurista konsultācijas. Šādā iestādē var rīkot kultūras pasākumus un neformālās izglītības kursus, ne tikai lekcijas, bet arī sporta nodarbības, veselību veicinošus pasākumus utt.

- Savu darbu jūs veicat bez atlīdzības. Vai jums ir palīgi?

- Jā, mēs esam ļoti gandarīti par to, ka mūsu darbs ir svarīgs ne tikai senioriem (viņi jau ir pieraduši, ka ceturtdienās notiek šīs nodarbības), „Senioru skolas” aktivitātēm pievērsa uzmanību arī vietējā sabiedrība. Sociāli aktīvi vidējā vecuma cilvēki ļoti atsaucīgi izturas pret mūsu darbu, daudzi aktīvi iesaistās mūsu skolas pasākumos. Radošo profesiju pārstāvji, kā arī neprofesionāļi, kuriem ir radošs hobijs, labprāt piekrīt dalīties savās zināšanās un meistarībā ar senioriem. Piemēram, ļoti veiksmīgas bija filcēšanas nodarbības, ko vadīja friziere un māksliniece Inga Skumbiņa. Māksliniece Inga Maijere iepazīstināja ar origami mākslu, kas arī ļoti iepriecināja seniorus. Indras Mūzikas un mākslas skolas direktores Ērikai Zarovskas vadībā seniori veidoja grafiskos attēlus. Šo sarakstu varētu vēl turpināt...

Biedrība „Sociālās attīstības aģentūra „Pieci airi”” piedalījās projekta „Esi vesels Krāslavas novadā” aktivitāšu īstenošanā, organizējot sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Mēs rīkojām nodarbību ciklu „Garīgā veselība senioriem”, kurā līdztekus lekcijām tika iekļautas arī fiziskās aktivitātes. Tas ir ļoti svarīgi, jo zinātnieki uzskata, ka smadzeņu darbība ir atkarīga no fiziskās aktivitātes līmeņa. Ļoti veiksmīgas bija deju skolotājas Lidijas Trušeles nodarbības, kurās viņa izmatojusi Biodanzas (dzīves deja) metodi. Šīs nodarbības ļoti iedvesmoja mūsu seniorus un ievērojami uzlaboja viņu emocionālo stāvokli.

Tādējādi „Senioru skola” realizē savu netiešo uzdevumu – palīdzēt ne tikai senioriem, bet arī vidējās paaudzes pārstāvjiem iemācīties pieņemt savu vecumu un laicīgi sagatavoties šim dzīves posmam, iemācīties būt par senioriem, radīt jaunu novecošanās modeli.

- Vai jūs esat gatavi pieņemt jaunus studentus „Senioru skolā”?

- Jā, mēs vienmēr esam priecīgi redzēt mūsu skolā jaunus dalībniekus. Nav vērts kautrēties vai baidīties, ka šeit jau izveidojies savs kolektīvs, esam atvērti visiem, nepārtraukti meklējam jaunas darba formas un nebaidāmies eksperimentēt.

„Senioru skolā” nodarbības tiek organizētas ceturtdienās Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā, plkst. 13.30 nodarbības notiek latviešu valodā, plkst.15.00 – krievu valodā.

Elvīra Škutāne,
Vitas Plūmes foto


Jauna aptauja

Aprīlis - 2020
P O T C P S S
 
01
02
03
04
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by webbuilding.lv - mājas lapu izstrāde.