trešdiena, 21. aprīlis, 2021Vārda diena: Anastasija, Marģers
crest1 crest2

Ziņas

  • 21.04.2021

    Kādu vasaras dienu nolēmām apmeklēt mūsu Latgales pērli - Krāslavu. Esmu no Daugavpils, tāpēc apbrīnoju Krāslavas vēsturisko šarmu. Nākamajā dienā es sagaidīju zvanu no Krāslavas Mūzikas skolas direktores, kura piedāvāja man darbu. „Nu gan brīnumi!” nodomāju es. Tas vakardienas brauciens uz Krāslavu bija man kā zīme. Protams, es piekrītu. Pirmais mācību gads skolotājas lomā man bija neparasts ar to, ka topošie 8. klases absolventi mani „iesvētīja” pilnā mērā, izrādot savu raksturu un dažādus pusaudžu vecuma brīnumus. Tomēr mācību gada beigās mēs bijām jau labākie draugi. Ar jebkuru audzēkni var atrast kopīgu valodu! Tāds ir skolotāja uzdevums. Anna Cingele-Ivanova, teorētisko priekšmetu pedagoģe

  • 21.04.2021

    Daudzi no mums, balstoties uz savu dzīves pieredzi, ir secinājuši, ka mūs vairāk iedvesmo un iepriecina gatavošanās svētkiem, nevis paši svētki. Jā, tāds paradokss dažreiz vērojams mūsu sajūtās. Un ja runā par svētkiem šajā laikā, kad svētkus svinēt tāda veidā, kā mēs esam pieraduši, nav iespējams, gribas padomāt par to, kas tad ir svētki vispār? Lielākie svētki ir tad, kad mēs esam piepūlējušies, lai kaut ko izdarītu, tas mums ir izdevies, un mēs saprotam, ka mums priekšā vēl daudz darba. Raugoties no šāda aspekta, cilvēka dzīve ir vieni vienīgie svētki. Indras Mākslas un mūzikas skolai šis ir svētku gads gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.  Rudenī mēs svinēsim skolas 30. dzimšanas dienu un jau gatavojamies svētkiem. Gatavošanās svētkiem ir darbietilpīgs process, bet mēs esam paspējusi...

  • 16.04.2021

    “Krāslava pamostas katru rītu un sveicina pasauli: ’’Vasala, pasauļeit!’’ Viņa iesēžas Daugavas viļņu laivā un brauc sasveicināties ar citām pilsētām. Krāslava prot pateikt : “Доброе  утро! Dzień dobry! Sveicināti! Добрай раніцы!...’’ Krāslava prot runāt daudzās valodās, jo ir draudzīga un viesmīlīga. Viņa sagaida ciemiņus ar ceptu maize,  dziesmu vai deju.” – tā latviešu valodas un literatūras stundā raksta Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11.klases skolēns Jānis Vaišļa. Krāslavai šogad 16. aprīlī aprit 98 gadi. Dzimtās valodas jomas skolotāji organizēja radošo darbu konkursu "Veltījums manai pilsētai", kur skolēni sacerēja dzejoļus, aprakstus, miniatūras u.c.  Paldies visiem skolēniem par dalību konkursā. Pateicības vārdi mūsu latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kuri...

  • 16.04.2021

    Pandēmijas laiks ne vienmēr ir negāciju, bet arī jaunu iespēju laiks.  Visvienkāršāk ir gausties, neko nedarīt, būt pasīviem un noteikti neiziet no savas komforta zonas. Aktīvākie skolas distanču slēpotāji ar profesionālajām sporta iemaņām Jana Volka, Līga Volka, Adriāna Šuminska, Mārtiņš Severīns Vecelis, Raivis Paskevičs, Gregors Pauliņš arī šogad piedalījās un ierindojās 36. vietā starp 108 Latvijas skolām, kā arī popularizēja KVĢ Latvijas  Ziemas  festivāla  virtuālajās sacensībās. Bet…ko darīt tiem, kuru ikdiena nav saistīta  ar aktīvo sportu? Šī doma satrauca mūsu skolas aktīvistu prātus. Skolas parlamentāriešiem un sporta skolotājiem  radās doma - organizēt skolas  iekšējo aktivitāti # Esi kustībā!, ar mērķi veicināt  aktīvu brīvā laika  pavadīšanu  KVĢ skolēnu, skolēnu vecāku,...

  • 15.04.2021

    Krāslavas Valsts ģimnāzija attālinātā mācību procesā skolēniem ir iespēja mājās veidot radošus darbus - mierīgi, bez steigas. 9.a klase pētīja vitrāžas. Vitrāžām attēli vai ornamenti tiek veidoti no krāsaina stikla gabaliņiem (tulkojumā no latīņu valodas vārds vitrum - nozīmē stikls) kā mozaīka. Vitrāžas kļuva populāras viduslaikos, kad kompozīciju veidoja svēto tēli vai augstāko aprindu cilvēku figūras. Renesanses laikā (14.-16. gadsimts) vitrāžas veidoja kā gleznojumu uz stikla. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā mākslā dominēja jauns stils – jūgendstils, kam raksturīgi dabas motīvi (augi, dzīvnieki, putni) un liektas līnijas. Šī stila pazīmes vērojamas arī vitrāžās. Skolēni, iedvesmojoties no jūgendstila vitrāžām, veidoja savus radošos darbus. Aicinām uz mūsu izstādi! Inga...

  • 13.04.2021

    Mūsu skolā   strādā  lieliski, kompetenti  pedagogi un interesantu vaļasprieku  cilvēki. Ar dažiem no tiem iepazīstināsim. Krāslavas Varavīksnes  vidusskolas  vēstures  stūrīša vadītāja   Jekaterina Aleksejeva  aicināja  atsaukties  skolotājus, lai  izveidotu  online  ceļojumu par skolotāju vaļaspriekiem. Skolotājai  Valentīnai  Purpišai  ļoti  patīk audzēt  puķes. Katrs vasaras rīts sākas ar pastaigu pa dārzu. Apbrīno skaistos pumpurus, kas izstaro brīnišķīgu aromātu. Ziedi iemieso dabas skaistumu, tās dāsnumu. Ziedi rada patīkamus iespaidus, pozitīvas emocijas. Oksana Korčaginai  patīk  adīt. Adīšana — iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku un uzturēt formā fizisko veselību. Un, protams, lasīšana – iespēja garlaicību apmainīt pret emocionālo baudu.  Žannai Boļšakovai ļoti patīk...

  • 13.04.2021

    1. aprīlī notika Latgales reģiona pavasara sezonas debašu turnīrs. Tajā piedalījās 2 komandas – Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8.a klases debatētāji. Debates bija par tēmu „Dzīvošana dzīvoklī ir/ nav labāka nekā/kā privātmājā”. Pirms turnīra tika savākts materiāls par rezolūciju, uzrakstītas apstiprinošā un noliedzošā lietas, sagatavoti fakti atspēkošanai, pārdomāti jautājumi oponentu komandai un apspriesti iespējamie sadursmes punkti. Tika izvērtēti vairāki mājokļu plusi un mīnusi: infrastruktūras, transporta, zemes gabala, autostāvvietas pieejamība, drošība, komunālās izmaksas. Skolēni tiešsaistes nodarbībās mācījās aizstāvēt un argumentēt viedokli. Reģiona turnīra pirmajā aplī mūsu noliedzošā komanda zaudēja, bet 2.aplī apstiprinošā komanda guva...

  • 12.04.2021

    Lai dzīvē gūtu panākumus, atcerieties labi šīs trīs domas: redzēt – nozīmē zināt, gribēt – nozīmē varēt, uzdrošināties – nozīme dabūt./A.de Misē/ Krāslavas Valsts ģimnāzijā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde ir sena tradīcija – 1995. gadā dzimusī ideja nu jau 26 gadus veiksmīgi pierāda savu nozīmi ne vien skolēnu empīrisko pētījumu izstrādē un visu mūsdienās tik nozīmīgo prasmju pilnveidē, kas nenoliedzami attīstās šajā darba izstrādes procesā, bet arī savas skolas un dzimtās pilsētas prezentēšanā reģionā un valstī. Skolēni, izstrādājot zinātniski pētnieciskos darbus, saprot, ka atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem nevar gūt tikai ar esošajām zināšanām un prasmēm, tāpēc ir nepieciešams meklēt. Un meklēt izziņas literatūrā, dažādos avotos, zinātniskos rakstos… Pateicoties tam,...

  • 12.04.2021

    Šogad mācību ekskursijas klātienē nenotiek, bet Latvijā ir vairāki uzņēmumi, piemēram, sadzīves atkritumu poligons „Getliņi”, kas apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu, un kas arī piedāvā mācību ekskursijas tiešsaistē. Virtuālo ekskursiju mērķis ir iemācīt bērnus un jauniešus šķirot atkritumus un neaizmirst to darīt mājsēdes laikā. 24. martā Krāslavas Valsts ģimnāzijas 8.a klase piedalījās šādā ekskursijā. „Getliņu” vides izglītības speciāliste Monta Atvase ar 8.a klases virtuālajiem ekskursantiem izgāja visu ceļu, sākot ar to, cik ilgi viens šāds atkritumu poligons ir gatavs pieņemt mūsu atkritumus, un beidzot par pašu procesu, kas notiek ar mūsu atkritumu maisu saturu, kad tas nonāk „Getliņos”. Skolēni attālināti redzēja gan pašu atkritumu pārstrādes cehu, gan jau...

Jauna aptauja

Aprīlis - 2021
P O T C P S S
 
01
02 03 04
05
06
07
08
09
10 11
12
13
14
15
16
17 18
19
20
21
22 23 24 25
26 27 28 29 30  
pirmdiena, 19.04.2021

Dienas foto

  • Foto: Valērijs Stivriņš

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde