piektdiena, 20. septembris, 2019Vārda diena: Ginters, Guntra, Marianna
crest1 crest2

Mācību vizīte Lietuvā

Pievienots: 17.06.2019

23. maijā Krāslavas pamatskolas 5,b., 7. un 8a.klašu skolēni devās izzinošā mācību vizītē uz Lietuvas Etnokosmoloģijas muzeju un Anīkšču pastaigu taku koku galotnēs projekta „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projekts Nr. 8.3.2.2/16/I/001) mācību jomas „Fizikas gads” ietvaros. Mācību vizītes mērķi ir iepazīt vizuālās, emocionālās, etniskās, garīgās, kognitīvās, pragmatiskās un ontoloģiskās attiecības ar kosmisko pasauli.  

Muzeja būtība ir attiecības starp kosmisko pasauli. Piecās zālēs ir atšķirīgas attiecības starp cilvēku, cilvēci un kosmisko pasauli, senatnīgās etniskās tradīcijas, pasaules mērījumi, kalendāri, astronomija, kosmonautika, ārpuszemes dzīvības meklēšana, mūsu civilizācijas nākotne, tagadne un pagātne. Apskatījām dažāda veida meteorītu gabaliņus, kā arī varējām pataustīt meteorīta gabaliņu. Gids pastāstīja par slavenākajiem pasaules kosmonautiem. Viens no padomju slavenajiem kosmonautiem nācis no Lietuvas – Aleksejs Jeļisejevs. Apskatījām citplanētieti un arī iemūžinājām to fotogrāfijās.

Pēdējais posms muzeja apmeklējumā ierasti ir skatu laukums, kāpām pa kāpnēm 14 stāvu augstumā. Laukums ir neparasts, jo to klāj kupols, bet gar malām apskatāmas stikla figūras. 32 metru augstumā skats paveras neatkārtojams - Labanoras meža panorāma un zilie 6 ezeri un „Lietuvas Saules kalendārs” - astoņu staru akmens aplis, kas simbolizē saules ritumu un četras debespuses. Saules stari norāda ekvinokcijas un saulgriežus. Tuvumā ir divus metrus liels kalts saules pulkstenis un planētu modeļi. Šis Saules pulkstenis Etnokosmoloģijas muzejā ir lielākais kaltais roku darba trīsdimensiju telpisks Saules pulkstenis Lietuvā, kas atgādina, ka kādreiz cilvēki saprata, ka neskaidrais ķermeņa ēnas garums un pozīcija telpā ir atkarīga no Saules pozīcijas debesīs. Pēc ekskursijas pastaigājāmies pa pilskalnes taku.

Braucām uz Anīkščiem pastaigāties pa taku koku galotnēs. Tas ir 300 metrus garš ceļš virs priežu meža starp koku galotnēm, kas ļauj baudīt skaistu skatu un izjust meža un dabas sniegto mieru. Pastaigu ceļš sākas pie Puntukas akmens, kas ir otrais lielākais Lietuvā, vedot augšup uz skatu laukumu un tālāk aizvijoties starp koku galotnēm 21 metra augstumā. Izveidots arī 34 metrus augsts skatu tornis. Pavisam nesen Lietuvas Galotņu taka saņēmusi arī ANO Pasaules tūrisma organizācijas godalgu. Ekskursija noslēdzās ar pērkonu un zibeņošanu un pamatīgu lietusgāzi.

 Skolotājas Silva Skride un Daiga Kušnire



Jauna aptauja

Septembris - 2019
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  

Dienas foto

  • Krāslavas pamatskolas 10. Spico talantu šovs

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.