pirmdiena, 16. septembris, 2019Vārda diena: Asja, Asnate, Dāgs
crest1 crest2

Konsultācijas par apvienoto Krāslavas novadu

Pievienots: 05.08.2019

Krāslavas novada domes zālē notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētās konsultācijas par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas (ATR) modeli Krāslavas un Dagdas novada deputātiem. Ministrijas piedāvājumā apvienoto Krāslavas novadu veidos tagadējais Krāslavas un Dagdas novads.

Plānotās administratīvi teritoriālās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus prezentēja ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Ministrs savu uzstāšanos sāka ar vārdiem, ka faktiski visu Latvijas atjaunotās neatkarības posmu mēs esam dzīvojuši zem ATR zīmes, un turpināja ar ieskatu, kāpēc reforma atkal nepieciešama, kāpēc ir tapis šāds piedāvājums konkrētajā teritorijā, kas ir tie izaicinājumi, ka par reformu ir jādomā un tā ir jāveic. Ministru papildināja ekonomģeogrāfs, kurš ieskicēja, kā izskatās šī teritorija, kur rodas pievienotā vērtība, kas notiek ar ekonomisko attīstību, skolu tīklu un citām lietām. Pēc tam klātesošie deputāti varēja izteikties par ierosinājumiem un diskusijai izvirzīto administratīvi teritoriālās reformas iedalījuma modeli, kā arī uzdot savus jautājumus, uz kuriem ministrs atbildēja tikšanās noslēgumā.

Juris Pūce uzsvēra, ka nav tāda objektīva izmēra, kādai jābūt pašvaldībai - katrā valstī tā situācija ir citādāka. Latvijā likumos un normatīvajos aktos pašvaldībām noteiktas 111 funkcijas. Mums ir relatīvi lielas un relatīvi mazas pašvaldības, diemžēl lielākā no mazākās atšķiras 34 reizes, un pie tik lielas atšķirības nav iespējamas vienādas funkcijas. Bet galvenā problēma ir tā, ka Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco. Vidēji raugoties, mazās pašvaldībās šī tendence ir izteiktāka. Un faktiski katru gadu kāda pašvaldība pievienojas tai grupai, kur palicis mazāk par 4000 iedzīvotāju, un atšķirības starp pašvaldībām tikai pieaugs. Ja iedzīvotāju skaits sarūk un sabiedrība kopumā noveco, pašvaldība vairāk tērēs pakalpojumiem. Pieaugumu veidos ne tikai administratīvās izmaksas, bet kāps arī dažādi citi izdevumi, kas nav saistīti ar pašvaldību funkciju attīstību.

Otrs svarīgs aspekts – diezgan nozīmīgi mainās nodarbinātības struktūra, un tradicionālās lauku nodarbinātības jomās vairs nav nepieciešams tik daudz strādājošo, cik viņu vajadzēja kādreiz. Tagad daudzus darbus efektīvi paveic mašīnas, cilvēki meklē darbu pakalpojumu jomā un ražošanā, kas galvenokārt koncentrējās pilsētās. Zīmīgi, ka jau tagad cilvēki dodas uz darbu pat 100 km tālu no dzīvesvietas, ja darba ienākumi ļauj nosegt šādus izdevumus.

Juris Pūce: „Mūsu piedāvājums ir veidot pašvaldību, kas apvieno dzīvesvietas, darbavietas, privāto un publisko pakalpojumu sniegšanas vietas, tādā veidā izveidojot vienotu nodokļu bāzi pašvaldību funkciju realizācijai.”

Arī Jānis Turlajs kā lielāko problēmu Krāslavā un Dagdā akcentēja depopulāciju. Pēc prognozēm, no 2018. līdz 2030. gadam Krāslavas un Dagdas novadā iedzīvotāju skaits samazināsies vairāk nekā par ceturtdaļu un visticamāk tā arī notiks reālajā dzīvē, jo migrācija ir liela. Cilvēki aizbrauc, jo nav darba, turklāt kopš valstiskās neatkarības atgūšanas nelabvēlīgi izmainījusies vecuma struktūra un potenciālo mammu skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes - līdz ar to bērnu dzimst krietni mazāk.

Ekonomģeogrāfs uzsver - ir jādomā, kā būt produktīvākiem, lai cilvēki nebrauktu projām no Latvijas, respektīvi, kā mēs ar mazāku darba patēriņu varam saražot vairāk vērtības. Privātajā sektorā tas agri vai vēlu noregulēsies tirgus ekonomikas faktoru ietekmē, bet Latvijas nelaime ir ārkārtīgi neefektīvs publiskais sektors. Turklāt tērējot uzņēmēju samaksātos nodokļus, mums vienmēr nepietiek naudas vitāli svarīgām lietām. Kamēr nebūsim produktīvi, tikmēr visas problēmas turpināsies.

Konsultāciju laikā deputāti aktīvi uzdeva jautājumus un izteica dažādus priekšlikumus, kas tika piefiksēti. Ļoti būtisku jautājumu gaidāmās reformas sakarā uzdeva Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, proti, par tagadējā Aglonas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastu iespēju iekļauties Krāslavas novadā. Juris Pūce apliecināja, ka teorētiski tas ir iespējams un strādāt šajā virzienā noteikti var. Jebkurā gadījumā likumā tiks paredzēta novadu robežu precizēšanas iespēja arī pēc 2021. gada.

Juris Roga,
autora foto

 



Jauna aptauja

Septembris - 2019
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30  

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.