sestdiena, 28. novembris, 2020Vārda diena: Olita, Rita, Vita
crest1 crest2

Dienvidlatgalē austās segas apkopotas grāmatā

Pievienots: 13.10.2020

8. oktobra pēcpusdienā grāfu Plāteru pils pagalmā notika grāmatas „Dienvidlatgalē austās segas” atvēršanas svētki, tos atklāja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors Valdemārs Gekišs. 

Pasākumā piedalījās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfiskā muzeja krājuma nodaļas vadītāja, grāmatas autore Daina Kraukle, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte, projekta vadītāja Linda Rubena, grāmatas redaktore un korektore Edīte Priedīte, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietniece Kristīne Kūla un citi interesenti. Grāmatas „Dienvidlatgalē austās segas” izdevējs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Grāmatas autore anotācijā raksta, ka līdz šim Latvijas dienvidu pierobežas novadu amatnieku veikums ir maz pētīts. Etniski bagātīgais iedzīvotāju sastāvs, kā arī ciešie kontakti ar Baltkrieviju ir veidojuši tikai šai pusei raksturīgu izpratni par skaisto, kas amatniecībā pārsteidz ar bagātīgiem rotājumiem un košu, dzīvespriecīgu krāsu ziedu. Pētījuma pamatā ir segu kolekcija (204 segas), kas 2003. gadā bija eksponēta Krāslavā.

„Projekta pirmsākumos nebija domas izdot grāmatu,” uzrunājot klātesošo publiku, sacīja Daina Kraukle. „Savulaik atbraucām uz Krāslavu kopā ar kolēģi, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja restaurācijas nodaļas vadītāju Aivaru Skuju, lai nofotografētu tās 204 atlasītās segas, kuras Valsts kultūras inspektore Rita Barča bija savākusi no dažādiem pagastiem, lai izveidotu izstādi. Tā kā segas bija jāatdod autoriem, lai lielais darbs nepazustu, tika nolemts visas nofotografēt. Pēc vairākiem gadiem muzeja zinātniskais direktors secināja, ka no šī materiāla var tapt grāmata, un tas tika iekļauts darba plānā.

2015. gadā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajā ekspedīcijā vēlreiz braucām uz Krāslavu, apciemojām mums zināmas un vēl neiepazītas autores, kuras iztaujājām par izmantotajiem darbarīkiem, materiāliem, audumu tehnikām, lai grāmatā pēc iespējas vairāk varētu iekļaut dzīvā stāstījuma, nevis tikai sausu aprakstu. Audēju stāstījumi iekļauti grāmatas trešajā daļā. Savukārt grāmatas pirmajā daļā ir vēsturiskās izpētes materiāls, otrā daļa - segu katalogs, kas papildināts ar brīvdabas muzeja krājumā atrodamām segām.”

Projekts nevarēja tapt bez Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfiskā muzeja krājuma nodaļas atbalsta. Projekta vadītāja Linda Rubena uzsvēra, ka viss turpinās. Ir izveidojušies aušanas pulciņi, atdzimušas aušanas tradīcijas. Audēju stāsti ir fantastiski, grāmata ir kā piemineklis kopīgam darbam un nemateriālam kultūras mantojumam – Dienvidlatgalē austajām segām. Grāmata ir vieta, kur pasmelties zināšanas. Tas ir arī sākums tam, lai šīs Latgales tradīcijās austās segas, amatu prasmes tiktu ieliktas Latvijas nemateriālā kultūrmantojuma sarakstā. Bet tas jau ir tālākas nākotnes uzdevums.

Ar uzrunām uzstājās vēl vairāki citi pasākuma dalībnieki. Tika pasniegti ziedi un dažādas dāvanas. Pasākumu bagātināja neliela austo segu izstāde un Aleksandra Maijera izpildītās muzikālās kompozīcijas.

Juris Roga,
autora foto

Fotogalerija

 


Jauna aptauja

Novembris - 2020
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23
24
25
26
27
29
30  
ceturtdiena, 26.11.2020
piektdiena, 27.11.2020

Dienas foto

  • Jaunizbūvēts stāvlaukums Pāterniekos

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde