sestdiena, 24. augusts, 2019Vārda diena: Bērtulis, Boļeslavs
crest1 crest2

Satiksmes ministrs, LVRTC valdes priekšsēdētājs un Krāslavas pašvaldības vadītājs paraksta vēstījumu nākamajām paaudzēm, kas tiks iemūrēts jauno sakaru mastu pamatos

Pievienots: 21.06.2019

Šonedēļ satiksmes ministrs Tālis Linkaits apmeklēja Latgali, kur piedalījās arī VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) veiktajos apraides mērījumos, kā arī kopā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju un Krāslavas novada domes priekšsēdētāju parakstīja vēstījumu nākamajām paaudzēm, kas jau pēc mēneša tiks iemūrēts jauno Skaistas un Viļakas sakaru mastu pamatos.

„Sakaru nozare un infrastruktūra ir kļuvusi par visaptverošu tīklu, kas visdažādākajās tehnoloģiskajās platformās savieno informācijas radītājus un sniedzējus ar informācijas saņēmējiem. Viena no šī tīkla redzamākajām daļām ir sakaru torņi un masti, kas cieši saistīti gan ar LVRTC, gan ar valsts vēsturi kopumā. Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados tieši Latvijā bija augstākie koka radio masti Eiropā, bet pusgadsimtu vēlāk galvaspilsētā tapa augstākais tornis Eiropas Savienībā. 2019. gadā Viļakas un Krāslavas novados tiek būvēti jauni sakaru masti. To uzdevums vēl daudzkārt svarīgāks par pirmo vai augstāko torņu uzdevumu. Jaunajiem sakaru mastiem jākalpo par pamatu informatīvās telpas stiprināšanai reģionā,” teikts vēstījumā.

Kapsulas ar vēstījumu 100 m augsto mastu pamatos tiks iemūrētas jau aptuveni pēc mēneša, kad sāksies to būvniecība. Kā ziņots iepriekš, šī gada martā LVRTC parakstīja līgumu par divu jaunu apraides mastu būvniecību. Masti nepieciešami, lai stiprinātu informatīvo telpu pierobežā, kur nereti kaimiņvalstu TV kompāniju raidošās iekārtas atrodas iedzīvotājiem fiziski tuvāk, tāpēc šīs programmas ir vienkāršāk uztveramas.

"Šeit ir tā vieta, kur savu vārdu rod mūsu Likteņupe Daugava. Arī šeit ir jādzird dziesmas par to!” parakstot vēstījumu nākotnei uzsvēra Krāslavas domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.

Vietās, kur iecerēta torņu būvniecība, šobrīd iedzīvotājiem ir iespējama TV un radio uztveršana. Tomēr, tā kā šajās vietās tuvākie LVRTC raidītāji atrodas salīdzinoši tālu, bet kaimiņvalstu raidošās iekārtas ir vien dažu km attālumā un nodrošina krietni lielāku signāla līmeni, veidojas situācija, ka kaimiņvalstu programmas ir uztveramas ar vienkāršākām uztverošajām antenām.

Par sabiedrisko mediju uztveršanu satiksmes ministrs pārliecinājās arī vien dažus kilometrus no Latvijas – Baltkrievijas robežas esošajā Piedrujā, kur LVRTC veica uztveršanas mērījumus, secinot, ka visu Latvijas sabiedrisko mediju programmu uztveršana ir iespējama, tomēr kaimiņvalstu programmu apraides jauda šajā vietā ir vairākkārt lielāka, jo raidītāji atrodas tikai dažu kilometru attālumā.

„Infrastruktūras attīstība šobrīd ir LVRTC prioritāte, jo 95 darbības gadu laikā esam pārliecinājušies, ka tā ir visdrošākā investīcija ilgtspējīgai sakaru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībai. Nenoliedzami valstij un elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem pieejamā infrastruktūra ir arī viens no valsts drošības stūrakmeņiem,” uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Lai jaunos apraides mastus varētu izmantot arī citu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, paredzēts, ka torņi tiks pieslēgti arī platjoslas optiskajam tīklam, tādējādi paverot iespējas reģionālajiem un nacionālajiem elektronisko sakaru pakalpojumu operatoriem pieslēgties platjoslas tīklam un nodrošināt apkaimes iedzīvotājiem augstas kvalitātes interneta u.c. pakalpojumus.

Kā ziņots iepriekš, LVRTC nodrošina bezmaksas apraidē esošo televīzijas programmu, kā arī sabiedriskā radio pārraidīšanu tādā apjomā, kādā katra raidorganizācija to pasūta. Šobrīd Latvijas Televīzijas 1.programma un pārējās bezmaksas apraidē esošās programmas ir pieejamas 99.77%  no sauszemes teritorijas, sasniedzot 99.87% iedzīvotāju. Arī Latvijas Radio 1.programma pieejama 97.6% no sauszemes teritorijas, sasniedzot  99.0% iedzīvotāju. Salīdzinājumam - 2000. gadā LTV 1. programma bija pieejama tikai 94.91% no sauszemes teritorijas, sasniedzot  98.62% iedzīvotāju, bet Latvijas Radio 1. programma 2002. gadā tika izplatīta 92.7% sauszemes teritorijas, sasniedzot  attiecīgi 97.9% iedzīvotāju.

Vineta Sprugaine,
korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

 



Jauna aptauja

Augusts - 2019
P O T C P S S
 
01
02 03 04
05
06
07
08
09
10 11
12
13
14
15
16
17 18
19
20
21
22
23
25
26 27 28 29 30 31  
trešdiena, 07.08.2019
ceturtdiena, 08.08.2019
trešdiena, 14.08.2019
piektdiena, 16.08.2019

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.