piektdiena, 17. novembris, 2017Vārda diena: Hugo, Uga, Uģis
crest1 crest2

Vai Krāslavā ir laba dzīve?

Pievienots: 03.11.2017

Kopš skolas laikiem es atceros divus skolotājus, kas vienmēr aizstāvēja mūsu klasi no direktora dusmām, kad bijām sastrādājuši kādus nedarbus. Taču mēs visi zinājām, tiklīdz aiz direktora aizvērsies durvis, visi dabūsim pamatīgi trūkties un izvairīties no skolotāja taisnīga soda neizdosies. Šie pedagogi jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet to, ka viņi nekad mūs nenodeva, es atceros līdz šim laikam.
Līdzīgu rakstura iezīmi es jau sen ievējoju mūsu, krāslaviešu, mentalitātē. Mēs ne vienmēr esam gandarīti par to, kas notiek mums apkārt, un nereti izsakām savu neapmierinātību un kritiku, apspriežot šaurā lokā dažādus notikumus pilsētā. Bet gadījumā, ja kāds no malas negatīvi izsakās par mūsu dzimto novadu, mēs nekavējoties ar patiesu sašutumu un neviltotu lepnumu sākam aizstāvēt Krāslavu.
Nesen sociālā tīkla „facebook” grupā „Krāslavas māmiņu klubs” izraisījās diskusija, kuras dalībnieces bija jaunās māmiņas. Par iemeslu viņu komentāriem kļuva publikācija, ko ievietoja Marina, kāda jauna sieviete, kas plāno pārcelties uz pastāvīgu dzīvi mūsu pilsētā.

Marina uzrakstīja: „Sveiki! Pavisam drīz es pārcelšos uz dzīvi Krāslavā. Būšu ļoti pateicīga par informāciju - bērnudārzu, pulciņu, baseina tālr. numuriem un adresēm. Man ir četri bērni, kam ir 16, 9, 3,5 un 1,5 gadi. Līdz ar to ziņas par pulciņiem, privātskolotājiem, mūzikas un deju nodarbībām, iespējām mācīties latviešu, angļu un citas valodas, kā arī cita kontaktinformācija būs ļoti noderīga un palīdzēs adaptēties. Varbūt jūs varētu ieteikt konkrētus pasniedzējus? Vai Krāslavā ir kultūras nams, pulciņi? Man ir milzum daudz jautājumu, un es būšu ļoti priecīga par jūsu atbildēm.”

Pirmo komentāru uzrakstīja „facebook” lietotāja Inga: „Uz Krāslavu? Tā ir pensionāru pilsēta, kurā valda pilnīgs bezdarbs, es dzīvoju 12 km attālumā no Krāslavas, Borovkas ciemā, un sapņoju aizbraukt no šejienes – pēc iespējas tālāk.

Bija tie, kas atbalstīja šo viedokli.

Jolanta: „.. pilsētā nav ko darīt, nav ne darba, ne atpūtas iespēju, vietējais kontingents arī nav spīdošs. Vienkārši ir cilvēki, kas šeit dzīvo un ir mierā ar mazumiņu, lūk, viņi arī staigā uz visādiem semināriem, gadatirgiem utt., pamazām audzina bērnus un dzīvo klusībā. No vienas puses, es viņus apskaužu, jo es tā nemāku. Man ir nepieciešama pastāvīga kustība un daudzveidība, bet pasēdēt pie televizora ar adāmadatām un aiziet uz semināru vai filmu KN, es gan jau vēl paspēšu vecumdienās.”

Lielākajai daļai komentētāju bija pretējs viedoklis.

Tatjana: „Tā nemaz nav pensionāru pilsēta, bet gan normālu cilvēku pilsēta, tai skaitā arī jauniešu! Pilsēta nepārtraukti attīstās un ar katru gadu mainās uz labāko pusi.”

Inese: „... kas meklē, tas vienmēr atrod. Lai kaut ko sasniegtu, ir nepieciešams pašam kustēties, nevis gaidīt kaut kādu debesu mannu. Piemēram, es ļoti priecājos par to, ka Krāslavā atgriežas cilvēki.”

Jūlija: „Es esmu ļoti priecīga par to, ka Krāslavā ieradīsies vēl viena ģimene, turklāt ar 4 bērniem. Gribu izteikt savu viedokli par šo brīnišķīgo pilsētu. Krāslava ir ļoti jauka un ērta pilsēta ģimenēm ar bērniem. Šeit ir viss, un pats galvenais - viss ir blakus. Bērniem ir iespēja apvienot mācības skolā vai nodarbības bērnudārzā un citus pulciņus un interešu izglītību (ja vēlas, protams). Es pati esmu no Rīgas un ļoti augstu vērtēju tādas iespējas... Esmu 3 bērnu māmiņa, viņiem ļoti patīk iet uz baseinu, mākslas skolu, mūzikas skolu, apmeklēt zirgu sētu „Klajumi”, tenisu un sporta nodarbības. Es pati eju uz jogu. Par darba iespējām... cilvēki šeit dzīvo, un, ja viņi vēlas atrast darbu, tad atrod. Bet par bērnu attīstības perspektīvām – izaugs un paši izvēlēsies, kur mācīties tālāk. Daži aizbrauks, bet citi atgriezīsies. Es pazīstu vairākas ģimenes no Rīgas un Jūrmalas, kas dzīvo Krāslavā un ir gandarīti par to!”

Svetlana: „Es pati ne tik sen atbraucu uz šejieni no lielpilsētas, slēpjoties no steigas, piegāzētības un ļaužu pūļiem. Man šeit ļoti patīk!!! Patiešām - viss ir ērti un tuvu. Mani bērni iet uz bērnudārzu „Pienenīte”, kur ir brīnišķīgi audzinātāji (bērni ir sajūsmā un visu laiku labprāt iet), ēdināšana, attīstība. Meita (4 gadi) bērnudārzā sāka mācīties angļu valodu un iet uz balles dejām. Blakus ir jaunais baseins, regulāri notiek dažādi pasākumi, ir parks, kafejnīca, upe, ezeri, rotaļu laukumi utt. „Māmiņu klubs” arī neļauj garlaikoties un atbalsta māmiņu un bērnu intereses. Es nenožēloju, ka mani bērni un es esam šeit. Tā ir sakopta, zaļa, tīra pilsētiņa.”

Ieva: „Es un vīrs pārcēlāmies no Rīgas pirms pāris gadiem. Viņš darbu dabūja uzreiz, es - pēc kāda laiciņa, lai gan līdz tam darbojos kā pašnodarbinātā, jo profesija atļauj strādāt no mājām. Tā ka IR varianti. Vajag tikai kaut ko pašam darīt lietas labā, nevis cerēt un gaidīt, ka kāds atnāks un darbu piedāvās. Jā, algas ir mazas, bet no otras puses, ja nav jāmaksā par īri un nenormāli komunālie un par dārziņu jāmaksā tikai 30-40 EUR, tad reāli uz rokas paliek gandrīz tikpat, cik Rīgā dzīvojot.”

Iveta: „Pirms12 gadiem atbraucu dzīvot uz Krāslavu, melotu, ja teiktu, ka pieradu uzreiz un ātri iejutos. Bija dalītas jūtas. Te bija tik klusi, es pat teiktu tracinoši klusi.  Patiešām, man tā šķita! … Dažus gadiņus pēc tam vēl sapņoju par citām vietām mūsu Latvijā, kur varētu dzīvot …. Vai tagad es mainītu Krāslavu pret kādu no citām LV pilsētām? Noteikti ne! Te ir skaisti, mierīgi. Idille ģimenēm! Šis mazpilsētas rāmais dzīves ritms un šarms tik ļoti valdzina. Kā jau iepriekš tika minēts, te ir daudz dažādu pulciņu bērniem. … Manuprāt, mums ir dota lieliska iespēja, lai attīstītu savus bērnus jebkurā jomā! Radi Latvijas lielpilsētās nevar atļauties savus bērnus tik vispusīgi attīstīt kā mēs Krāslavā, un tas nav tikai finansiālais jautājums, bet gan laika, ģeogrāfiskais utt. Tā kā mans bērns ir kinomāns, tad viņa sāpe ir kinoteātris. Bet nu nedomāju, ka tā ir problēma, jo patiesībā - 25 min. un jau esi Daugavpilī. Pieaugušajiem arī ir daudz dažādu aktivitāšu … Atpūta Krāslavā? Ezeri, upes, lec tik virsū velosipēdam, un pēc 3-5 min. jau esi mežā. Veloceliņi, stadioni, teniss, baseins. Meži - sēņot, ogot. Galvenais - nesēdēt un negausties, visu varam izdarīt un mainīt paši, var jau vienmēr paļauties tikai uz citiem vai vainot citus savās neveiksmēs, bet lielākoties katram pašam ir jādara viss iespējamais, lai mēs justos labi tur, kur mēs esam…”

Juli: „Tikai dzīvojot Krāslavā, var izbaudīt patiesu tās romantiku. Varbūt pārbraucot no lielpilsētas vai atbraucot ciemos, liekas, ka šeit, pilsētā, ir klusi, bet šis klusums ir īpašs, tas ļauj dzīvi dzīvot, izdzīvot, nesteigties un izbaudīt. Mazpilsētas valdzinājuma īpaša noskaņa.., un cik labi šeit ir māksliniekiem. Pasakaini dabas skati, ikgadējie plenēri, radošas un jutekliskas dvēseles, sakrālais mantojums.... goda vārds, kā filmā, romantiskā franču filmā.”

Irēna: „Es arī šeit dzīvoju neilgu laiku, sākumā būs grūti, bet katrs izdara izvēli sev zināmu iemeslu dēļ. Man pietrūkst savas iepriekšējās vides un draugu, man pietrūkst koncertu un domubiedru, bet es ceru iedzīvoties.”

Nika: „No Rīgas es pārcēlos uz dzīvi Krāslavā, un vēl ne reizi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man piedzima bērns, un es esmu laimīga, jo dzīvoju mierīgā pilsētā, bez steigas...”

Kristīne: „Daudz kas ir atkarīgs no cilvēka izglītības. Domāju, daudzi man piekritīs, ka zemu apmaksājams darbs vienmēr būs zemu apmaksājams. Nekad pārdevējs nesaņems tādu pašu algu kā pedagogs vai ārsts. Nevienu nepārsteigšu, bet tā ir visur, katrā pilsētā, katrā valstī. Mācieties! Centieties! Cīnieties! Ieguldiet savos bērnos ne tikai skaistas drēbes, bet arī savu dvēseli! Neaizmirstiet, ka Ineta Radeviča, Dmitrijs Silovs, Jānis Timma – tie ir bērni, kas izauga Mūsu Pilsētā!. Jā, tā ir province, un nevajag gaidīt, ka šeit būs metro stacijas, taču mūsu provinciālajā pilsētā viss ir augstā līmenī.”

Šajā rakstā ir minēta tikai daļa no komentāriem par šo tēmu.

Savukārt Marina, kas vērsās pie krāslaviešiem pēc informācijas, diskusijas nobeigumā uzrakstīja: „Liels paldies par jūsu tekstiem! Man radās pārliecība, ka Krāslavā man un manai ģimenei būs labi.”

Elvīra Škutāne, autores foto


Jauna aptauja

Sācies patriotisma mēnesis. Vai Jūs sevi uzskatāt par Latvijas patriotu?

Novembris - 2017
P O T C P S S
 
01
02
03
04 05
06
07
08
09
10
11 12
13
14
15
16
17
18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
trešdiena, 08.11.2017
piektdiena, 10.11.2017
trešdiena, 15.11.2017

Apsveikumi

  • Sveiciens Latvijas Republikas 99.gadadienā!

    Vārds Tēvzeme krusta dūrienā piešūts pie manas mēles un lokās un lokās kā ceļš no kura nogriezties n...

    / Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors

Jauna aptauja

Sācies patriotisma mēnesis. Vai Jūs sevi uzskatāt par Latvijas patriotu?

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.