ceturtdiena, 21. novembris, 2019Vārda diena: Andis, Zeltīte
crest1 crest2

Mākslas darbi atgriežas Indricas katoļu baznīcā

Pievienots: 30.09.2019

Nu jau vairākus gadus pēc kārtas sadarbībā ar prāvestu Genādiju Alferovu notiek atjaunošanas un restaurācijas darbi Indricas katoļu baznīcā. 2016. gadā tika notīrīts un nokrāsots baznīcas skārda jumta segums, 2017. gadā notīrītas un par jaunu nokrāsotas baznīcas fasādes un logi. 2019. gadā pagasta un draudzes spēkiem tika veikts baznīcas atsevišķi stāvošā zvanu torņa remonts.

Indricas Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas būvniecība datēta ar 1655. -1658., 1698., 19. gs.v. Indricas baznīca ir vecākā, kopš 1698. gada nepārbūvētā koka baznīca Latvijā, kā arī viena no senākajām šāda veida baznīcām Baltijā. Indricas baznīcas plānojums un telpiskais veidojums rāda paraugu vēlākām 18.gs. koka dievnamu būvēm Latgalē.

Gadu desmitiem savu atjaunotni ir gaidījušas arī divas Indricas katoļu baznīcas gleznas - „Kristus kristīšana” un „Sv.Helēna”, kas, laika zoba bojātas, jau sen glabājās baznīcas plebānijas telpās.

Sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2018. gadā tika restaurēta glezna „Kristus kristīšana” (datēta ar 19.gs.1.pusi, materiāls - audekls/eļļa, autors nezināms).

Kādreiz šī glezna atradusies labās puses sānu altārī, bet vēlākā laikā aizvietota ar 1907. gadā mākslinieka Boļeslava Tomaševiča gleznoto tāda paša sižeta darbu. Tagad Indricas katoļu baznīcā ir divas gleznas ar vienādiem sižetiem.

2019. gadā tika pabeigta gleznas „Sv.Helēna” restaurācija. Glezna datēta ar 18.gs.beig. (materiāls: audekls/eļļa; autors nezināms).

Mākslas darbs tapis 18.gs. beigās un sākotnēji atradies 18.gs. vidū darinātajā sānu altārī, vēlāk piemērots ovālas konfigurācijas rāmim.

Gleznā Sv.Helēna parādīta trīsceturtdaļpagriezienā, tradicionālajā, ikonogrāfijas mākslinieka iztēles radītajā valdnieces tērpā. Pelēcīgos un brūnganos toņos gleznoto tērpu (rotātu austrumnieciskiem ornamentiem – kā norādi uz svētās izcelsmi no Mazāzijas) pārsedz sārts apmetnis ar sermuļādas apdari, priekšpusē to satur kopā grezna piespraude. Svēto Helēnu rotā krelles, un galvā viņai ir kronis. Rokā viņa tur lielu krustu (tā apjoms iziet ārpus gleznas tondo formāta robežām), kas ir svētās Helēnas tipiskais atribūts. Valdniece ir cienījama sieviete gados, smalkiem, pareiziem sejas vaibstiem. Gleznojums „…ir anatomiski samērā pareizs un smalks, tomēr vienlaikus arī amatniecisks, un tam trūkst profesionālās atraisītības.” (Ogle K. Socies Jezu ieguldījums Latvijas arhitektūras un tēlotāja mākslas mantojumā, R.,2008.).

Saskaņā ar tradīciju Svētā Helēna (Jeļena Križarica, latīņu Flavia Iulia Helēna Augusta dzimusi ap 248. gadu  Konstantinopolē,  mirusi 329. gada 18. augustā), imperatora Konstantīna Hlora sieva un imperatora Konstantīna Lielā māte. Kristīgajās tradīcijās viņa tiek īpaši pielūgta kā kristiešu patrona.  Pēc viņas centieniem tika uzcelta Svētā kapa bazilika JeruzalemēJēzus Piedzimšanas bazilika Betlēmē un bazilika Olīvu kalnā

Horvātijas tautā viņu bieži dēvē par Jeļenu Križaricu, jo saskaņā ar tradīcijām viņa piedalījās  krusta koka atrašanā, uz kura nomira Jēzus. Piemiņas diena tiek svinēta 18. augustā.

Gleznu „Kristus kristīšana” un „Sv.Helēna” restaurāciju veica restaurators – vecmeistars Staņislavs Astičs. Gleznu restaurāciju finansēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Gleznas „Kristus kristīšana” restaurācija izmaksāja EUR 5 000, bet „Sv.Helēna” - EUR 7 000.  Jāsaka, ka abas gleznas bija ārkārtīgi sliktā stāvoklī: satrunējis audekls, caurumi, grunts un krāsas zudumi, bojāti rāmji. Tagad gleznas ir atjaunotas, atgriezušās savā baznīcā, lai daudzus gadu desmitus priecētu Indricas katoļu draudzes ticīgo sirdis.

Dzintra Bukeviča,
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore



Jauna aptauja

Novembris - 2019
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22 23 24
25 26 27 28 29 30  
trešdiena, 13.11.2019

Dienas foto

  • Latvijas proklamēšanas gadadiena Ūdrīšu tautas namā

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.