svētdiena, 23. februāris, 2020Vārda diena: Almants, Haralds
crest1 crest2

Grāmata „Nu sakneitis lozda zīd”

Pievienots: 19.12.2019

Krāslavas novadā jau izsenis līdzās latgaliešu valodai ir skanējušas vēl citas — īpaši sadzirdami poļu, krievu, baltkrievu. Īsta daudzbalsība! Te ir dzīvojušas un joprojām dzīvo dažādas tautas, tas rada īpašu vietējo kolorītu. Multivide ir atstājusi jūtamas pēdas arī vietējo latviešu valodā, darot to visai atšķirīgu no Vidzemes un Kurzemes latviešu valodas. Folklorā tas jūtams mazāk, etnogrāfijā — vairāk.

Kaut latgaliešu valodai jau kopš 18. gadsimta vidus ir sava literārā rakstu tradīcija, ikdienas saziņā Latgalē dominē izloksnes. Kā specifiska parādība vietējo ļaužu valoda dzīvo mutvārdu daiļradē. Tautas kultūras vērtību saglabāšana un nodošana tālāk ir svarīgs faktors latgaliskās mentalitātes un reģionālās identitātes stiprināšanai, valodas dzīvotspējas nodrošināšanai.

Nozīmīgs ir skolotājas un novadpētnieces Annas Vagales latgaliešu folkloras, etnogrāfisko materiālu un vietvārdu vākums Krāslavas pusē, precīzāk, Kombuļu, Aulejas un agrākajā (pirmskara) Skaistas pagastā. Novada garamantu pierakstīšanai veltīta mūža lielākā daļa, un krājums iznācis daudzveidīgs: tautasdziesmas, pasakas, rotaļas, parunas, mīklas, ticējumi, etnogrāfiska rakstura piezīmes, dialektoloģijas materiāli, vietu nosaukumi. Sastādīta arī tematiska apvidvārdu vārdnīca.

Bagātīgais vākums apliecina A. Vagales agrīni iemantoto pārliecību par patiesām vērtībām: cienīt savu tēvu zemi un sargāt, glabāt dzimto valodu un kultūru. Tas simboliski sasaucas ar grāmatas nosaukumu „Nu sakneitis lozda zīd“ — arī šķietami necilais atdzīvojas, ja pret to izturas ar cieņu un mīlestību, ja to ievēro un kopj. Mūsdienu straujais laika ritējums nepārprotami rāda, ka bez saknēm nenoturēties, bet tik daudz kas svarīgs taču nāk taisni no sakņojuma bērnībā — no vecāsmātes dziesmas, no kaimiņa stāsta, no mātes padoma, no tēva amata prasmes.  

Mūža nogalē skolotāja Anna Vagale savu krājumu dāvinājusi Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam, lai tas tur tiktu saglabāts un „pasargāts no aizmirstības dzimtajā novadā“. Daļa manuskripta kopiju nodotas Kombuļu pagasta bibliotēkai, šie rokraksti ir ieskenēti un pieejami elektroniski. 

No aizmirstības paglābtie Annas Vagales materiāli ļauj dziļāk un vērīgāk ielūkoties senču gara un materiālajā pasaulē, aicina pašam sajusties stiprākam.

Liels ir mūsu novadnieces, profesores Lidijas Leikumas ieguldījums grāmatas tapšanas procesā, veicot tekstu koriģēšanu lingvistiskajā ziņā un veicot tekstu apstrādi atbilstoši mūsdienu latgaliešu valodas rakstības normām. Grāmatai ir zinātniska vērtība, kas būs interesanta un noderīga gan plašam lasītāju lokam, gan arī valodas, folkloras, etnogrāfijas un citiem pētniekiem. Šī grāmata sekmēs mūsdienu Krāslavas apkaimei raksturīgo folkloras, valodas un etnogrāfisko mantojumu, stiprinās latgalisko mentalitāti un reģionālo identitāti, veicinās latgaliešu valodas dziļāku iepazīšanu, popularizēs tās nozīmīgumu.  Grāmata sagatavota pēc projekta „Grāmatas „Nu sakneitis lozda zīd” izdošana.  Annas Vagales folkloras un etnogrāfisko materiālu vākums Krāslavas apkaimē” ar Valsts Kultūrkapitālfonda, „Latvijas Valsts meži”, Latgales reģiona attīstības aģentūras un Krāslavas novada domes finansiālo atbalstu. Darbs pie grāmatas „Nu sakneitis lozda zīd” ir pabeigts, drīzumā tā nonāks pie lasītājiem.

Foto: Annas Vagales dzimtie Mateļi, Kombuļu pagasts. 2018. gada foto
Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste



Jauna aptauja

Februāris - 2020
P O T C P S S
  01 02
03
04
05
06
07 08 09
10
11
12
13
14
15 16
17
18
19
20
21
22
24 25 26 27 28 29  
trešdiena, 05.02.2020

Dienas foto

  • Staņislava Piciļeviča fotogrāfiju izstāde

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by webbuilding.lv - mājas lapu izstrāde.