ceturtdiena, 28. marts, 2024Vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
crest1 crest2

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena

Pievienots: 30.04.2020

Dabas atmodas visskaistākajā brīdī, kad viss atplaukst, kļūst dzīvs un ar katru dienu kļūst košāks, arī Latvijas iedzīvotāju prātos un sirdīs mirdz īpaša prieka un lepnuma dzirkstelīte, kas nekad nenodziest un atgādina mums par visdārgāko. 2020. GADA 1. MAIJĀ APRIT 100 GADI, KOPŠ UZ SAVU PIRMO SĒDI SANĀCA LATVIJAS SATVERSMES SAPULCE – pirmais Latvijas valsts parlaments, kas nedaudz vairāk nekā divu gadu laikā radīja Latvijas valsts tiesisko pamatus. 2020. GADA 4. MAIJĀ APRIT 30 GADI, KOPŠ LATVIJAS PSR AUGSTĀKĀS PADOMES DEPUTĀTI PIEŅĒMA „DEKLARĀCIJU PAR LATVIJAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANU”, ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi. „Par” nobalsoja vairāk nekā 2/3 deputātu (138), viens atturējās, un 57 deputāti balsojumā nepiedalījās. PĒTERIS KOROŠEVSKIS BIJA VIENĪGAIS NO TRIM KRĀSLAVAS RAJONA IEVĒLĒTĀJIEM DEPUTĀTIEM LPSR AUGSTĀKAJĀ PADOMĒ, KURŠ BALSOJA PAR LATVIJAS NEATKARĪBU. Pēteris Koroševskis dzimis 1940. gadā Krāslavas rajona Ezernieku pagastā. 1968. gadā pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultātes absolvēšanas sāka strādāt padomju saimniecībā „Ezernieki”. No 1973. gada strādāja kolhozā „Borec” par valdes priekšsēdētāju, pēc tam par kolhoza „Skaista” valdes priekšsēdētāju. 1990. gadā P. Koroševskis tika ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu. 2000. gadā 15. februārī Pēteris Koroševskis par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.

Pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas daudzi Latvijas iedzīvotāji ar gavilēm, apsveikumiem un prieka asarām sagaidīja no ēkas iznākušos deputātus. Vakarā sākās tautas manifestācija Daugavmalā, kurai pievienojās arī Augstākās Padomes deputāti. Pēc deklarācijas pieņemšanas tika uzsākta neatkarīgai valstij atbilstošo institūciju veidošana, kā arī iepriekšējo institūciju pārveide. Neatkarības atgūšanas procesu smaguma centrs tika pārnests no sabiedriskās organizācijas (LTF) uz visu Latvijas Republikas valsts pārvaldi un tās institūcijām – parlamentu, valdību un ministrijām.

1990. gada 24. maijā notika Krāslavas rajona iedzīvotāju mītiņš Latvijas Augstākās Padomes Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” atbalstam. Mītiņā sapulcējās daudz cilvēku, starp kuriem bija arī PSRS Augstākās Padomes deputāts Ā. Ločmelis, Latvijas Neatkarīgās Komunistiskās partijas Krāslavas rajona nodaļas sekretārs A. Masaļskis, sovhoza „Andrupene” direktors J. Briļs, Krāslavas rajona laikraksta „Ezerzeme” redaktors K. Makņa, Latvijas Republikas politiski represēto apvienības Krāslavas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ē. Andžāne, LTF aktīvisti J. Brenčs un V. Andžāns, LPSR AP deputāts I. Geidāns, Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs V. Krūmiņš, laikraksta „Ezerzeme” redaktora vietniece L. Šavikina un citi.

Šogad valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ kopā sanākšana un svētku svinēšana būs ģimeniskāka, tomēr ne mazāk svinīga un nozīmīga.

DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!

 

 

 


Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
  01 02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Dienas foto

  • Atsākti tilta pār Jāņupīti Krāslavā būvdarbi

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde