otrdiena, 19. novembris, 2019Vārda diena: Betija, Elizabete, Liza, Līze
crest1 crest2

Laiks, kad visu drīkst un vēl vari!

Pievienots: 15.10.2019

Krāslavas Mākslas skolas 30 gadu jubilejas pasākuma apmeklētāji, ienākot svinību telpās gr. Plāteru pils kompleksa staļļos, vispirms ar otu iekrāsoja laukumu sagatavotajā pamatnē ar uzrakstu KMS 30 – tā tapa kopīgi veidota apsveikuma atklātne skolai tās skaistajā jubilejā. Gan bērnu, gan pieaugušo interese zīmēt ar krāsām pēc sirds patikas bija liela.

Mākslas skolas kolektīvu jubilejā sveica Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš augstu novērtēja jau paveikto, kā arī aicināja būt drošākiem, paužot savas vēlmes. Sveicēju pulkā bija vēl daudzi citi cilvēki - mākslinieki, pilsētas izglītības iestāžu pedagogi, bibliotekāri, kultūras darbinieki, mākslas skolas bijušie audzēkņi u.c. 

Svinīgais pasākums sākās ar atskatu pagātnē jeb vēsturisku izziņu par laika posmu no 1989. līdz 2001. gadam. Krāslavas bērnu mākslas skolas celtniecība tika svinīgi uzsākta 1988. gada aprīlī. Topošās ēkas pamatos iemūrēja kapsulu ar novēlējumu nākamajām paaudzēm un skolēnu zīmējumu konkursa uzvarētājas Ilonas Gekišas zīmējumu. Mākslas skola oficiāli tika atklāta 1989. gada 25. novembrī.

Krāslavas Mākslas skolas jubilejai veltītu improvizētu skolas durvju atslēgu pasākuma vadītājs aicināja ņemt rokās un pirmajam dalīties atmiņās mākslinieku Osvaldu Zvejsalnieku, kurš savulaik piedalījās skolas atklāšanas pasākumā. Viņš uzsvēra Ritas Barčas ieguldījumu, kura visu to organizēja un veidoja, pats bija pieaicināts konsultanta statusā. Uz skolas direktores vietu tika izsludināts konkurss, tajā uzvarēja Silvija Orbidāne, ar kuru iesākās skolas darbs, un tas labi gāja. Osvalds Zvejsalnieks akcentēja, ka Krāslavā ir senas plenēru tradīcijas, mākslas tradīcijas Daugavas krastā ir stipri iesakņojušās, un skola te dzīvo jau 30 gadus, kā arī dzīvos vēl varbūt ne 30, bet visus 300 gadus – kas lai zina! Viņš novēlēja talantīgus bērnus un labas sekmes, gudrus un iejūtīgus skolotājus, kā arī veiksmi visiem krāslaviešiem.

Skanot aplausiem, Zvejsalnieka kungs kā pirmais piesprauda krāsu lenti uz balta audekla. Šī pasākuma organizatoru iecere sasaucas ar mākslas skolas sākotnējo izskatu - balts interjers, baltas mēbeles, augsti griesti ar dabīgu apgaismojumu. Pirmā skolas direktore Silvija Orbidāne uz skolas jubilejas svinībām diemžēl ierasties nevarēja. Viņas vadībā bērni skolā apguva vizuālās mākslas pamatus, mācījās veidot, darboties ar dabas materiāliem, gūt iemaņas rokdarbos. Skola deva iespēju bērniem iegūt pamatizglītību mākslā, veidoties par harmoniskām, brīvām un radoši attīstītām personībām.

1992. gadā par Krāslavas bērnu mākslas skolas direktoru kļuva Jāzeps Ornicāns, kura vadībā nonāca astoņi skolotāji un 140 audzēkņi. Viņš spēra drosmīgu soli - mākslas skolā izveidoja horeogrāfijas nodaļu, dodot bērniem iespēju iegūt plašākas un dziļākas zināšanas dejas mākslā. Skola izgāja akreditāciju kā atbilstoša Kultūras ministrijas, Valsts kultūrizglītības prasībām. Bērni apguva iemaņas zīmēšanā, veidošanā, gleznošanā, kompozīcijā, kokapstrādē, kā arī horeogrāfijā.

„Tā bija Ritas Barčas iniciatīva - izveidot mākslas skolā horeogrāfijas nodaļu,” atmiņās daļās Jāzeps Ornicāns. „Atceros, tolaik manā skatījumā tas bija nesaderīgi, bet īstenībā Ritai bija tāls redzējums skolas attīstībā. Horeogrāfijas nodaļa pie mums iedzīvojās un kādu laiku pastāvēja, jo bija iespēja piesaistīt pedagogus un audzēkņus. Tagad ideja par horeogrāfijas nodaļu turpina attīstību Indras Mākslas skolā, par ko man ir liels prieks. Tādā nelielā ciematiņā attīstās ideja, kas savulaik dzima Krāslavā!”

Jāzeps Ornicāns ir pielicis pūles piesaistīt mākslas skolai tagadējo direktoru – vajadzēja radošu cilvēku, kurš mācētu attīstīt skolu un būt saimnieks. Šiem kritērijiem atbilda Valdis Pauliņš, kurš par skolas direktoru strādā kopš 1995. gada un vada šo skolu šobaltdien.

1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma Izglītības likumu, sākās mākslas skolu interešu izglītības reforma. 1999. gada 10. jūnijā tika pieņemts profesionālās izglītības likums. Audzēkņi regulāri piedalās izstādēs, konkursos. Skola audzina skolēnos cieņu pret tikumiskajām vispārcilvēciskajām vērtībām, īpaši pret mākslas tradīcijām Latvijā un ārpus tās.

Jubilejas pasākuma gaitā klātesošie varēja iepazīt mākslas skolas audzēkņu un pedagogu radošo darbu izstādi „Mēs - radošie”, novērtēt skolas audzēkņu netradicionālas modes tērpu skati „Apstājies laiks”, baudīt Krāslavas Mūzikas skolas audzēkņu kolektīvu priekšnesumus, kā arī pagaršot jubilejas torti, kuras 30 sveces kopīgi nopūta mākslas skolas kolektīvs.

Juris Roga

Fotogalerija


Jauna aptauja

Novembris - 2019
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Dienas foto

  • Valsts svētku svinīgais pasākums - balvas Krāslavas novada Gada cilvēks 2019 pasniegšanas ceremonija.

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.