ceturtdiena, 28. marts, 2024Vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta
crest1 crest2

Par basketbolu un ne tikai!

Pievienots: 27.05.2019

Sporta aktivitātes ir ne tikai viens no labas veselības stūrakmeņiem, bet arī veids, kā interesanti un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Novada sporta organizators, basketbola kluba „Krāslava” valdes priekšsēdētājs un basketbola treneris Raitis Timma tieši ar to nodarbojas, lai vairāk cilvēku sportotu.

- Jums ir vairāki darbi, bet visus vieno sports. Sāksim ar plašāku ļaužu loku aptverošo – ko dara novada sporta organizators?

- Šajā amatā mans svarīgākais pienākums ir rīkot sacensības, par kurām izrāda interesi tauta. Piemēram, krāslavieši labprāt spēlē šahu un dambreti. Savulaik sacensības notika sievietēm, vīriešiem un bērniem. Mūsdienās bērnu interese pieaug, bet pieaugušo - samazinās. Tomēr trīs grupas esam saglabājuši: meitenes līdz attiecīgam dzimšanas gadam (šogad bija līdz 2003. gadam), zēni - tāda paša vecuma grupa un visi pārējie, kas ir vecāki par 2003. gadu, iekļauti pieaugušo grupā. Sieviešu ir maz, tāpēc nav patlaban lietderīgi viņām rīkot sacensības atsevišķā grupā. Dzīvē ir pierādījies, ka pieaugušo grupā dalībnieki ir savstarpēji konkurēt spējīgi, arī sievietes uzvar vīriešus un izcīna godalgotas vietas. Šogad esam iesākuši rīkot šos turnīrus divreiz gadā, jo ir pieprasījums. Laba sadarbība šajā jomā man izveidojusies ar Ēriku Zaikovski no Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, kur ir aktīvi šaha un dambretes spēlētāji. Organizēt un tiesāt šīs sacensības palīdz Aleksejs Kazlauskis, kura abi dēli ne tikai trenējas basketbolā, bet arī spēlē šahu un dambreti. RVT Krāslavas struktūrvienības vadītājs Aivars Andžāns sacensību rīkošanai laipni piedāvāja tehnikuma telpas Aronsona ielā 3.

Savulaik ļoti populārs bija galda teniss, sacensībās piedalījās 30 līdz 50 dalībnieku. Tās organizēt palīdzēja Aleksandrs Kritenko, bet tagad viņš ar tenisu nodarbojas vairāk profesionāli, piedalās daudz sacensībās, līdz ar to kaut kā viss apstājies. Taču mūsu tenisisti turpina spēlēt Rēzeknē un citur Latgalē, kur šie turnīri notiek. Bet tenisa galdi mums ir, vietas gana, vajag tikai pašu dalībnieku vēlmi saorganizēties, un sacensības atkal notiktu Krāslavā.

Kad pirms 25 gadiem ierados Krāslavā dzīvot, basketbols šeit nebija tik profesionāls un visi spēlētāji bija daudzmaz līdzīgi. Tagad, protams, profesionāļi amatierus uzvar vienos vārtos, tāpēc interese par basketbolu tautas sporta līmenī ir mazinājusies. Mūsu basketbola čempionātā piedalījās tikai četras komandas, ieskaitot komandu no Daugavpils. Diemžēl šogad visam melnu svīru pārvilka traģiskā autoavārija, kurā gāja bojā BK „Krāslava” basketbolisti Edgars Gribs un Leonīds Terentjevs. Tas notika tieši tad, kad bija jāsāk pusfināla un fināla spēles. Sacensības esam atlikuši uz nenoteiktu laiku.

Ziemā Krāslavā tradicionāli tiek rīkots telpu futbola turnīrs, kas šogad jau noslēdzies. Par šo turnīru vienmēr ir ļoti liela interese. Jau tradicionāli lielu palīdzību turnīra organizācijā veic Jānis Vorošilovs, kurš uzņemas galvenā tiesneša amatu, turklāt viņš pats atrod sev palīgus. Tāpat jāatzīmē Andris Rukmans, Jevgēnija Škagale un Varavīksnes vidusskolas administrācija, bez kuru palīdzības būtu ļoti grūti. Turnīra rezultātus, statistiku un komandu sastāvus var atrast interneta vietnē www.sportskraslava.lv, kuru arī pats ar saviem spēkiem esmu izveidojis. Šinī interneta mājaslapā ir arī atrodama informācija par sacensību norises vietām un laikiem. Patlaban vietnei veicam atjaunošanas darbus, tāpēc tā šobrīd nav pieejama.

Gana populārs mūsu pilsētā ir volejbols - notiek kādi seši turnīri, laika ziņā tie ir rudenī, tuvāk Ziemassvētkiem un pavasarī. Šie turnīri norisinās sievietēm, vīriešiem un veterāniem. Bijuši gadījumi, kad izdodas noorganizēt pat astoņas komandas. Krāslavā volejbolistiem ir daudz aktīvu cilvēku, taču galvenais cilvēks, manā skatījumā, ir Dmitrijs Duškins, ar kuru kopā veicam turnīru organizāciju cauru gadu.

Pagājušogad vēl uz vecā sporta laukuma tika rīkotas sacensības pagasta darbiniekiem. Ceru, ka šogad būs interese šādas rīkot, mēs pēc iespējas, protams, palīdzēsim.

Kādreiz mūsu pilsētā notika šautriņu mešanas sacensības, pats piekopu šo sporta veidu, lai gan nebija atbilstošu telpu. Kādu laiku sacensības notika katru nedēļas trešdienu kafejnīcā Todes, par ko paldies Jevgēnijam Pizānam. Bijām kādi 10 līdz 12 cilvēki. Taču katru reizi pirms sacensībām vajadzēja salikt mērķus un lampas, pēc sacensībām novākt visu. Dārgās šautriņas, nokrītot uz flīzēm, tika bojātas, tāpēc patlaban tas viss ir norimis, bet tagad īstenībā ir doma atjaunot. Sporta skolā ir skrejceliņš, kura malā varētu izvietot mērķus un rīkot sacensības.

Mēs organizējam arī „Krāslava Games”, kuru sacensības 3x3 basketbolā, 3x3 futbolā un pludmales volejbolā notiek visā vasaras garumā, katru nedēļas nogali. Kā nu kurš sporta veids – piektdien, sestdien vai svētdien. Basketbolisti izmanto veikala „Beta” stāvlaukumu, par ko paldies veikala administrācijai. Volejbolisti darbojas Persteņa un Zirga ezeru pludmalēs, bet futbolisti uz Varavīksnes vidusskolas stadionā izvietotajā futbola 3x3 laukumā.

Tiek rīkoti vairāki sporta pasākumi Krāslavas pilsētas svētkos. Sadarbojamies ar „Ghetto Games” komandu, palīdzam viņiem rīkot „Ghetto Basket” turnīru. Notiek gan pludmales volejbols, gan 3x3 futbols. Svētkos tiek organizēta arī tradicionālā velotūre. Dalībnieki ik gadu grib kaut ko jaunu, negrib braukt pa tām pašām sliedēm otrreiz. Bet vietas trasei paliek arvien mazāk, taču mēģināšu kaut ko izdomāt. Citreiz arī paši cilvēki palīdz un piedāvā noderīgu maršrutu. Ja kādam ir ieteikumi šī gada velotūrei, labprāt uzklausīšu. Vienīgi jāņem vērā, lai maršrutā pēc iespējas mazāk jāiekļauj ceļi, kur ir jāaptur transporta plūsma, jo tas ir diezgan sarežģīti paveicams. Labāk, lai ir kaut kādi meža ceļi, taciņas...

Krāslavā notiek arī spēkavīru Latvijas čempionāta posms, kura organizēšanā iesaistījies pazīstams Latvijas spēkavīrs Agris Kazeļņiks, no mūsu pilsētas šī turnīra rīkošanā aktīvi iesaistās Jānis Geiba. Arī šogad šīm sacensībām būtu jānotiek.

- Kāda loma novada sporta dzīvē ir basketbola klubam „Krāslava”?

- Visos pirmīt minētajos sporta pasākumos ir arī basketbola kluba „Krāslava” pienesums, bet kluba galvenais uzdevums ir basketbolistu piedalīšanās Latvijas Basketbola līgas 3. divīzijas (LBL3) turnīrā. Šogad mums bija uzstādīti diezgan augsti mērķi, diemžēl visam melnu svīru pārvilka traģiskā jau pieminētā autoavārija… Izslēgšanas spēlēs (play off) tikām, bet nākamajā kārtā neiekļuvām. Nākamgad sastāvs atjaunosies, par augstām vietām cīnīties būs grūti, taču strādājam ar perspektīvu. Esam viena no jaunākajām LBL3 komandām – vidējais vecums ir tikai nedaudz virs 20 gadiem.

Basketbola klubs „Krāslava” aktīvi un veiksmīgi strādā ar projektiem, piemēram, pateicoties veiksmīgiem projektiem, Krāslavas pilsētas laukumā savulaik izveidots jauns vides objekts – lielformāta LED ekrāns, Krāslavas Sporta skolā ierīkotas tiešsaistes (online) videokameras, kas filmē treniņprocesus un pēc tam šos materiālus var izmantot treneri un spēlētāji. To visu un daudz ko citu varam skatīties tieši uz sienas, izmantojot augstas kvalitātes projektoru. Metienu precizitāti slīpējam uz Krāslavā būvēta (firma „GSK”) trenažiera. Trenažieru zālē, pateicoties kluba sadarbībai ar Pierobežas basketbola līgu un Latgales reģionālās attīstības aģentūru, esam nodrošinājuši lielu daudzumu hanteļu, kā arī vienu profesionālu kardiotrenažieri – skrejceliņu. Šobrīd top jauns projekts, kas paredz vairākus uzlabojumus sporta jomā, tajā skaitā trenažieru zālē un lielajā sporta zālē. Projektu jautājumos cieši sadarbojos ar Ilgvaru Andžānu un Andri Rukmanu, kuri manas un savas idejas iedzīvina dokumentos, citiem vārdiem – visu papīru darbu paveic tieši viņi.

Krāslavas novada domes īstenotā ESF projekta „Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilaksei Krāslavas novadā” ietvaros Basketbola klubs organizē nometnes bērniem – jaunajiem basketbolistiem un vieglatlētēm, kā arī veselības dienas basketbola turnīru jauniešiem.

Pasākumu daudzveidība iespējama, pateicoties tam, ka Krāslavas novada pašvaldība atbalsta mūsu biedrību, piešķirot finansējumu basketbola kluba „Krāslava” dalībai Latvijas Basketbola līgas 3.divīzijas turnīrā saskaņā ar 2019. gada izdevumu tāmi, sporta nometņu, pieaugušo un bērnu sporta pasākumu rīkošanai, tai skaitā Krāslavas pilsētas svētku laikā. Savu ieguldījumu ir veikuši arī sponsori, kuri atbalsta kluba darbību, neskatoties ne uz ko.

- Kā jums sokas trenera darbā?

- Dalība Latvijas Jaunatnes basketbola līgā (LJBL) tieši saistās ar manu trenera darbu sporta skolā, bet arī tajā neiztieku bez basketbola kluba „Krāslava” atbalsta. Šogad esam noslēguši sadarbības līgumu ar Daugavpils sporta skolu, lai basketbola komandas veidotu kopīgiem spēkiem. Kopā ar Daugavpils jaunajiem basketbolistiem mums ir deviņas jaunatnes komandas: 2009., 2008., 2007., 2006., 2005. (divas komandas), 2003., 2002. un 2000. gadā dzimušie zēni. Ja kas, tad Daugavpils zēnu basketbola treneri ir mani audzēkņi, kuri savā laikā beiguši Krāslavas Sporta skolu. Treniņu nodarbības apmeklē arī 2010-2011.gadā dzimušie zēni un meitenes. Jā, arī meitenes. Eksperiments. Šie audzēkņi visi ir no pamatskolas, jo nodarbības notiek Pils ielā 5. Nākamajā mācību gadā domāšu arī par Varavīksnes vidusskolas bērnu lielāku piesaisti. Visas idejas patlaban neatklāšu, bet jaunumi sakarā ar basketbolu noteikti būs!

- Vai nav tā, ka lielās Daugavpils bērni „pabīda” krāslaviešus un mūsējie nedabū gana lielu spēles laiku?

- Nē, tā nav. Daugavpilī zēnu basketbolā bija liels pārtraukums (apmēram 10 gadi), un šajā brīdī viņiem vienkārši nav vecuma grupu, kuras ir mums. Ar laiku, protams, šī situācija var mainīties, taču mēs uz vietas arī nestāvam, un savstarpējā konkurence tikai palīdzēs virzīties uz priekšu.

- Kādi ir apvienoto komandu sasniegumi?

- Mēs darbojamies ar tendenci - jo vecāki, jo labāki. 2010.-2011. gadi tikai sāk „taustīt” bumbu, 2009. un 2008. uzvaras un zaudējumi mijās uz pusēm. 2007. un 2006. cīnās par iekļūšanu tabulas vidusdaļā. 2005. gadā dzimušie bija vienu soli no pārspēlēm, par iekļūšanu Superlīgā. Puikas zaudēja izšķirošo spēli tāpēc, ka viens no mūsu vadošajiem spēlētājiem iepriekšējā spēlē guva nepatīkamu traumu (nu jau spēlē „Ghetto 3x3”). Kopumā sezonas veikums – Nacionālās līgas austrumos trešā vieta ar bilanci 19 uzvaras un četri zaudējumi. 2003. gadā dzimušie iekļuva uz pārspēlēm. Pretinieki – Saldus komanda. Pirmās izslēgšanas spēles ceturtajā ceturtdaļā, kad rezultāts bija +12 Krāslavas labā, mūsu viens no labākajiem spēlētājiem guva pleca traumu un līdz ar to cerības uz uzvaru divu spēļu summā izplēnēja. Sezona kopumā normāla - Nacionālās līgas austrumos trešā vieta ar bilanci 14 uzvaras, četri zaudējumi.

Nacionālās līgas U17 vecuma grupa (2002. gadā dzimušie un jaunāki) izcīnīja pirmo vietu Nacionālās līgas austrumos. Bilance: 12 uzvaras, divi zaudējumi. U19 vecuma grupa (2000. gads un jaunāki) iekļuva Latvijas izslēgšanas spēlēs, ieņemot Nacionālās līgas austrumos otro vietu aiz Gulbenes. Play off divu spēļu summā nācās piekāpties Alfrēda Kraukļa/VEF komandai no Rīgas.

Šobrīd rit basketbola sezona trīs pret trīs. Krāslavas pilsētas svētku ietvaros 20. jūlijā ar savu komandu startēsim „Ghetto Basket” turnīra PRO grupā, kā arī ar daudzām komandām amatieru un jauniešu grupās. Varu pateikt, ka Krāslavas 3x3 basketbola komanda „Kraslava basketbola” ar panākumiem startē „Ghetto basket Pro” grupā - esam viena no stiprākajām komandām Latvijā. Stiprākā Latvijas komanda (Latvijas izlase) cīnās par iekļūšanu Olimpiskajās spēlēs, un mūsējie turnīros tiekas arī pret viņiem.

- Kas ir svarīgākais jūsu trenera darbā - godalgotas vietas vai kas cits?

- Ir skaidrs, ka ar Rīgas un lielo pilsētu komandām mums grūti sacensties. Kļūt par Latvijas čempioniem ar kādu mūsu komandu tikpat kā nereāli. Ņemiet vērā, ka Latvijas jaunatnes basketbols ir viens no vadošajiem Eiropā. Latvijas jaunatnes basketbola izlases šovasar ar pozitīvu bilanci aizvadīja Eiropas čempionātus - 27 uzvaras un 21 zaudējums. U-18 puišu komanda izcīnīja sudraba medaļas, kvalificējoties 2019. gada Pasaules kausa izcīņai U-19 vecuma grupā. Savukārt U-18 meiteņu izlase Eiropas čempionātā ieguva 4. vietu, arī izcīnot ceļazīmi uz nākamā gada U-19 Pasaules kausu. U-20 vīriešu izlase B divīzijā izcīnīja 3. vietu un nākamgad atgriezīsies Eiropas čempionāta elites grupā. Līdz ar to nākamgad Latvija atkal būs pārstāvēta visās sešās grupās Eiropas čempionātu A divīzijās. Un mums ar visiem šiem ir jācīnās, ja kas...

Īstenībā mans uzdevums ir panākt, lai pēc iespējas vairāk bērni un jaunieši nāk un trenējas basketbolu. Par profesiju basketbols būs tikai retajam, bet tā ir interesanta spēle un ar to varēs nodarboties līdz mūža galam. 

- Kurš gan vecāks negribētu, lai viņa bērns basketbolā gūst līdzīgus panākumus, kādi ir Jānim Timmam. Kā kaut ko tādu sasniegt?

- Tāpat vienkārši dzīvē nekas nenotiek, lieli panākumi sportā atkarīgi gan no talanta, gan no tā darba, ko ieguldi, kā arī no veiksmes. Jānim savā ziņā paveicās, jo viņš savlaicīgi sajuta, ka basketbols ir viņa dzīves lielais aicinājums, tāpēc treniņus ne tikai neizlaida nevienu, bet nāca uz zāli jau vienu treniņu pirms sava un nereti palika vēl uz trešo… No Krāslavas Sporta skolas komandas Jānis iekļuva Latvijas jaunatnes U16 izlasē, pēc tam sekoja pāreja uz Rīgu, sekoja milzīgs darbs treniņos.  Paveicās arī ar augstas klases treneriem, kuri palīdzēja Jānim attīstīties. Ir daudzas lietas vēl: jāēd pareizi, jāievēro dienas režīms… Daudz kas jāziedo, lai sasniegtu augstus mērķus… Skatoties uz daudziem augstas klases basketbolistiem vai vispār sportistiem, mēs redzam to, cik tas viegli un skaisti izskatās! Jāsaprot, ka apakšā ir milzīgs darbs!

- Jums ir liela pieredze jaunās basketbolu paaudzes audzināšanā. Vai jau pirmajās tikšanās reizēs spējat pateikt, kurš ir talants, kurš nav?

- Ja kādam ir lielākas dotības, to var praktiski uzreiz redzēt, jā, gandrīz uzreiz. Mazais censonis ienāk zālē, paņem bumbu un izpilda pirmo metienu grozā. Pārsvarā uzreiz ir redzams, vai viņš būs snaiperis, vai nebūs. Taču kaut kādu konkrētu līmeni var jebkurš sasniegt, jebkurš. Vai sasniegs augstas virsotnes, tas ir jautājums. Citam ir dotības uz precīzajiem sporta veidiem, citam nav, tāpēc tas jākompensē ar citām lietām – ātrums, spēks, lēciens, izturība utt.

Starp citu, manā bērnībā skolās grozi bija vienādā augstumā visiem, bet tagad jaunākajiem bērniem tie tiek novietoti zemāk. Tā tas ir Latvijā un vēl šur tur, citur, piemēram, Igaunijā, Amerikā arī tagad grozi ir visiem vienādā augstumā. Iedomājieties, mums grozs mazajiem ir zemāk, bet daudzi nevar uzmest bumbu tik augstu, lai tā aizskartu stīpu vismaz - tagad daudziem nav iekšā… Bērni tagad ir noteikti vājāk fiziski attīstīti, nekā pirms 20 gadiem. Negribētu atkārtoties, bet datori tomēr dara savu. Es jautāju, vai tu kādreiz esi bijis ārā pikoties? Jo bērni nemāk precīzi mest bumbu… Tautas bumbai līdzīgas spēles mēs paši spēlējām jau bērnudārzā. Pat atceros, ka paši dalījāmies komandās un futbolu spēlējam 5-6 gadu vecumā.  Mums paveicās, ka nebija datoru, interneta, mobilo telefonu un TV rādīja tikai divas programmas. Laukā dzīvojām no rīta līdz vakaram. Ak jā, kad Jānis trenējās Krāslavā, internets un datori nebija attīstīti tik ļoti… Tas ir bēdīgi, ka tagad ir daži pietiekami attīstīti bērni, un pārējie no viņiem atpaliek. Kādreiz bija pretēji: daži vājāki skolēni, bet vairākums - pietiekami attīstīti.

- Basketbols, kā jau jūs sacījāt un cik arī mēs redzam televīzijā, ir diezgan traumatisks…

- Jā, skaitās viens no traumatiskākajiem sporta veidiem. Tas tāpēc, ka basketbolistam spēlē cīnoties ir atvēlēts samērā maz vietas, ir lieli ātrumi, augstu jālec un burtiski jālido gaisā. Bet tāpēc vecākiem nav jāpārdzīvo, jo bērnībā nav to ātrumu, kas profesionālajā sportā, bērni nelec tik augstu, viņi ir svarā vieglāki, kauli mīkstāki, tāpēc nekādas lielas traumas negūst un visi ir veseli. Mēs jau daudz ko citu arī darām, ne tikai basketbolu spēlējam.

- Paldies par interviju!

Juris Roga



Jauna aptauja

Jūlijs - 2019
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15
16
17
18
19
20 21
22
23
24
25
26
27 28
29
30
31
 
ceturtdiena, 11.07.2019
pirmdiena, 15.07.2019

Dienas foto

  • Atsākti tilta pār Jāņupīti Krāslavā būvdarbi

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde