piektdiena, 19. aprīlis, 2024Vārda diena: Fanija, Vēsma
crest1 crest2

Krāslavā nodrošina siltumenerģijas ražošanas stabilitāti

Pievienots: 20.05.2021

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) „Krāslavas nami” realizēja uz attīstību virzītu projektu „Siltumapgādes ražošanas avota Latgales ielā 14, Krāslavā, pārbūve, uzstādot jaunu biomasas katlu”. Plašāk par visu stāsta SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valerijs Maslovs.

- Kāds bija šī projekta galvenais mērķis?

- Projekta mērķis ir samazināt siltumenerģijas zudumus enerģijas ražošanas procesā, pazemināt elektroenerģijas patēriņu, samazināt kurināmā patēriņu, ka arī samazināt ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Projekta realizēšanai ir pozitīva ietekme uz vidi, jo tā realizācijas rezultātā tiks izmantots videi neitrālais kurināmais – koksne. Projekta mērķis atbilst specifiskā atbalsta mērķim veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Atgādināšu, ka pilsētas katlumāja nosacīti sastāvēja no divām daļām. Viena tika rekonstruēta 2008. gadā, kad, Krāslavas novada domei realizējot katlumājas pārbūves projektu, tika izbūvēts katls, kas nodrošināja apmēram pusi no nepieciešamās jaudas. To katlu līdz šim uzskatījām par jaunu, lai gan tam jau 13 gadi. Otra daļa arī ražoja un joprojām daļēji ražo siltumenerģiju, bet tajā viss aprīkojums, iekārtas un katli ir vēl no pagājušā gadsimta 80. gadiem. Tie ir mazuta katli, kas pārbūvēti darbam ar šķeldu, un skaidrs, ka šiem katliem visi kalpošanas termiņi ir sen beigušies. Realizējot šo projektu, mēs vispirms rūpējāmies un domājām par apkures nodrošināšanas stabilitāti, jo ar tik vecām iekārtām, kā bija līdz šim, ir neiespējami garantēti sniegt siltumapgādes pakalpojumu patērētājiem. Jauno iekārtu kalpošanas laiks ir 20 gadu.

- Kā noritēja Krāslavas centrālās katlumājas rekonstrukcija?

- Katlumājas pārbūves darbi ir pilnībā pabeigti. Tika demontēts viens no vecajiem katliem un uzstādīts Austrijas ražotāja “Kohlbach” jauns ūdenssildāmais šķeldas katls ar jaudu 7,5 MW un dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeris ar jaudu līdz 1,5 MW, kas pieslēgts gan jaunajam katlam, gan katlumājā esošajam katlam. Tādā veidā mēs samazinām izejošo dūmgāzu temperatūru un iegūstam papildu siltumu no dūmiem. Rezultātā paaugstināsies visas katlumājas darbības efektivitāte un samazināsies kurināmā un elektroenerģijas patēriņš. Projekta realizācijas laikā katlumājā uzstādīts elektrofiltrs, kas nodrošinās kaitīgo izmešu apjoma atbilstību spēkā esošajiem normatīviem vides aizsardzības jomā. Projekta ietvaros izveidota vienotā katlumājas darbības vadības sistēma, kas samazinās ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Katlumājas darbība tiks nodrošināta, izmantojot tikai koksnes kurināmo – šķeldu.

Līdz ar to katlumājas rekonstrukcija nebija tikai viena katla nomaiņa, bet tā ir daudz plašāka un skar visu katlumājas darbību kopumā. Proti, dūmgāzu kondensators nodrošinās papildu siltuma iegūšanu gan no esošā katla, gan no jaunā katla, gan no abiem diviem, ja kaut kādā brīdī strādās abi kopā (atkarībā no noslodzes). Elektrofiltrs nodrošinās kaitīgo izmešu apjoma samazināšanos no visas katlumājas.

Projekta sagatavošana tika uzsākta 2017. gadā, un tajā brīdī vēl nebija jaunu prasību attiecībā par videi kaitīgo vielu koncentrācijas samazināšanu izmešos. Kamēr mēs realizējām projektu, stājās spēkā stingrāki noteikumi attiecībā uz videi kaitīgo vielu koncentrāciju izmešos, un mums bija iespēja pievienot dūmgāzu elektrofiltra izbūves prasības iepirkuma procedūrā. Līdz ar to mēs, rekonstruējot katlumāju, uzreiz panācām, ka katlumājas darbība būs atbilstoša jaunajiem vides noteikumiem. Arī pēc rekonstrukcijas mēs izmantosim koksnes kurināmo – šķeldu, jo esam zaļie siltumenerģijas ražotāji. Bet arī, dedzinot šķeldu vai malku, ir kaitīgie izmeši, kas nonāk atmosfērā, protams, to ir daudz mazāk nekā fosilajam kurināmajam, bet tomēr tie ir, un arī attiecībā uz tiem ir jaunas prasības, ko mēs izpildījām. Visiem siltumenerģijas ražotājiem būs jāiegādājas šāds elektrofiltrs un jāuzstāda katlumājās kā papildu aprīkojums.

- Kāda ir katlumājas rekonstrukcijas plānotā ietekme uz siltumenerģijas tarifu?

- Kopējās projekta izmaksas ir apmēram četri miljoni eiro. Par projekta realizāciju ir noslēgts līgums Nr. 4.3.1.0/17/A/083 ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts ir 40% no attiecināmajām izmaksām, pārējais finansējums ir uzņēmuma līdzekļi. Uzņēmumam nav šādu brīvo līdzekļu, bet, pateicoties Krāslavas novada domes galvojumam, mums tika piešķirts Valsts kases aizņēmums uz 20 gadiem ar ļoti zemu procentu likmi, kas ir trīs - četras reizes zemāka, nekā tas būtu komercbankā. Tas viss ļauj mums plānot savu darbību bez negatīvas ietekmes uz tarifu. Runa ir par to, ka, darbinot jauno katlu, nākamajā apkures sezonā mums radīsies arī ietaupījums, jo jaunais katls ir modernāks un ekonomiskāks par vecajiem. Ņemot vērā arī kredītlīdzekļu zemās izmaksas, būs iespēja tarifu nepalielināt vismaz divus gadus. Tālāk skatīsimies pēc situācijas, jo skaidrs, ka var arī mainīties ārējie apstākļi - gan kurināmā, gan elektroenerģijas cenas, ko mēs nevaram ietekmēt.

Piedāvāju ieskatīties svaigākajā apkopojumā par siltumenerģijas tarifiem Latvijas pilsētās. SIA „Krāslavas nami” ar savu siltumenerģijas tarifu atrodas šī apkopojuma pirmajā trešdaļā, skatoties no zemākā tarifa puses. Atgādināšu, ka 2020. gadā mēs veicām siltumtrašu rekonstrukciju pilsētas centrā, un kopumā jau gandrīz visas siltumtrases pilsētā ir rekonstruētas (apmēram 98% jau rekonstruēti, palika tikai atsevišķi posmi), tagad pabeidzām katlumājas rekonstrukciju un spējam noturēt tarifu nemainīgu. Tas ir labs rezultāts uz tā fona, ka izmaksas visiem šiem pasākumiem ir ļoti lielas.

- Jūs sacījāt, ka radīsies ietaupījums, bet kādiem mērķiem šis ietaupījums tiks novirzīts?

- Skaidrs, ka iedzīvotājiem rodas jautājums: ja ir ietaupījums, kāpēc nesamazināt siltumenerģijas tarifu? Atgādināšu, ka katlumājas pārbūves projekta izmaksas ir ap četriem miljoniem eiro. 60% no tiem ir kredītlīdzekļi, kas jāatmaksā, un procentu likme, lai kāda zema tā būtu, tā tomēr ir, un tik lielai kredīta summai, procentu maksājumi ir būtiski. Līdz ar to ietaupījums, kas radīsies gan no jaunā ekonomiskā katla, gan no dūmgāzu kondensatora darbības, tiks izlietots to saistību segšanai, kuru pirms tam mums nebija. Runājot par tik lieliem un finanšu ziņā apjomīgiem projektiem, jāstrādā tomēr uz to, lai tarifu saglabātu esošajā līmenī, lai tas nebūtu jāpaaugstina, jo tie ir ļoti, ļoti apjomīgi un nopietni kapitālieguldījumi, kas ir vērsti uz ilgtspējīgu darbību.

Savulaik mēs rekonstruējām siltumtrases, tur arī ir tāda pati proporcija ar Eiropas līdzekļiem, proti, lielākā daļa ir uzņēmuma līdzekļi, un šie darbi pabeigti pavisam nesen - pagājušajā gadā. Arī tur ir ietaupījums no siltumenerģijas zudumu samazināšanas, bet arī siltumtrašu projekta izmaksas ir jāsedz. Vārdu sakot, projekti tiek plānoti tā: ja nav nekādu negatīvu ārējo apstākļu, nav kurināmā vai elektroenerģijas sadārdzinājums, tad mēs tarifu nemainām. Mums tas pagaidām izdodas.

- Paldies par atbildēm!

Juris Roga

Siltumenerģijas tarifi Latvijas pilsētās



Jauna aptauja

Aprīlis - 2024
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15
16
17
18
19
20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde