pirmdiena, 27. maijs, 2019Vārda diena: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
crest1 crest2

Uz jautājumiem atbild jaunatnes lietu speciāliste Julianna Moisejenkova

Pievienots: 13.02.2019

- Kāda ir kopaina ar jauniešu skaitu novadā – tas samazinās vai pieaug attiecībā pret agrākajiem gadiem?

Pamatojoties uz Jaunatnes politikas analītisko pārskatu, 2017. gada sākumā Latvijā pastāvīgi dzīvoja 250 741 jaunietis, un tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 1990. gadā, kad Latvijā dzīvoja 480 600 jauniešu. Visstraujāk jauniešu skaits samazinājies tieši pēdējo 10 gadu laikā ‐ laika periodā no 2007. līdz 2017. gadam jauniešu skaits Latvijā samazinājies par 178 262 personām. Savukārt Krāslavā jauniešu skaita izmaiņas laika periodā 2013. līdz 2017. gadam procentuāli - 23% (izstrādāts: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija ” 2017. gads).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gadā Krāslavas novadā dzīvoja 2119 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, 2017. gadā - 1988, 2018. gadā - 1831.

Savukārt Krāslavas novada izglītības iestādēs 2017./ 2018. mācību gadā mācījās 562 jaunieši (7.- 12. klase), 2018./2019. mācību gadā - 560 jaunieši. PIKC RVT Krāslavas teritoriālā struktūrvienībā šogad arodu apgūst 168 jaunieši.

Vērojams dinamisks jauniešu skaita samazinājums Krāslavas novadā, šāds jauniešu skaita samazinājums ir raksturīgs visām Latvijas pašvaldībām, kādam vairāk, kādam mazāk. Tomēr 2018. gadā mums ir 1831 jaunieši, ar kuriem ir jāstrādā, kuriem jāpiedāvā un jādod, un, jo vairāk mēs dosim, jo vairāk saņemsim pretī. Manā redzeslokā lielākoties ir aktīvie jaunieši, proti, tie, kuri grib visur iesaistīties: mācību procesā, ārpusstundu pasākumos, interešu izglītībā, profesionālajā ievirzē, sabiedriskajā dzīvē, turklāt daži vēl arī strādā.

- Kādas būtiskākās aktivitātes jauniešiem bija pieejamas 2018. gadā, un ko var sagaidīt šogad?

- Budžetā ir ieplānota nauda pašvaldības jauniešu iniciatīvu projektiem arī 2019. gadam un kopējais jauniešu projektiem pieejamais finansējums ir 4500 EUR. Šī summa var mainīties atkarībā no iesniegto projektu daudzuma un kvalitātes. Projekta konkursa mērķis ir atbalstīt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību sabiedriskajās norisēs, kas veicina jauniešu intelektuālās, fiziskās un sociālās dzīves kvalitātes uzlabošanu, vārdu sakot, dažādot jauniešu ikdienu novadā. Prieks, ka šie projekti ir kļuvuši par tradīciju Krāslavas novadā, jaunieši un jauniešu atbalsta personas tos gaida.

Manuprāt, izdevies pasākums bija „Kafija ar politiķiem”, 2018. gadā šāda formāta pasākums tika organizēts trīs reizes, aptverot dažādus vecumposmus. Turpināsim organizēt šāda veida pasākumus arī šogad. Novadā tiek īstenoti vairāki ESF projekti, kuri sekmē jauniešu izaugsmi un personas attīstību, šie projekti turpināsies arī 2019. gadā. Interesentiem iesaku sekot līdzi informācijai masu medijos, skolās un, protams, sociālajos tīklos. Visi piedāvājumi un iespējas jauniešiem tiek nosūtītas arī uz izglītības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.

- Vai jauniešu bezdarbs Krāslavā ir liela problēma, raugoties no jūsu darba pieredzes un personīgās saziņas ar gados jauniem cilvēkiem?

- Bezdarbs ir problēma. Par uzņēmējdarbību var domāt tikai tad, kad pašam ir starta kapitāls, kas savukārt ir jānopelna, attiecīgi - jāstrādā. Tik, cik gribam nopelnīt - nemaksā. Tik, cik maksā - negribam. Veidojas apburtais loks. Tas pats ir ar darba pieredzi - gribas augstu amatu uzreiz, jo ir taču augstākā izglītība, bet vakanču nav. Lai gan darbs tomēr ir. Jāsāk no mazumiņa, sevi jāreklamē, jārunā, jāiesaistās, jāizglītojas, jādod, un tad tevi noteikti pamanīs un atbalstīs.

- Cik bieži jaunieši izsaka vēlmi pamest Krāslavu, Latviju, un kādus iemeslus visbiežāk nosauc?

- Nav jau ko noliegt – šādu vēlmi izsaka regulāri. Reti kurš, būdams skolēns, savu nākotni saista ar Krāslavu. Ambīciju un fantāzijas lidojums ir bezgalīgs, un tam tā ir jābūt, tas ir raksturīgs ikvienam jaunietim - pusaudžu maksimālisms. Kad pusaudži ir ar vienu kāju pieaugušo dzīvē, tad uzplaukst patriotisms, piederības sajūta, mīlestība pret dzimto zemi, un vēlme dzīvot šeit. Jaunietim pasaule ir jāapskata, jāredz, jāizgaršo. Prieks par tiem, kuri atgriežas uz mājām, uz Krāslavu, jau izskoloti, pieredzes bagāti, rūdīti.

- Vai mūsu jaunieši ne tikai pauž savas biznesa idejas, bet arī paši tās realizē? Kādi ir spilgtākie panākumi?

- Uzskatu, ka pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai ir lielisks pasākumu kopums un iespēja mūsu novada jaunajai paaudzei. Un tie, kuri tās jau realizēja, sasniedza augstus panākumus. „Kombuļu kūpinātas zivis”, brāļi Vanagi, „Annas skapītis”, „Hand made by Svetlana Pitrāne” – tas viss jau ir Krāslavas zīmols.

Bieži kontaktējos ar gados jauniem cilvēkiem un viņu idejas pārsteidz - tādas nedaudz pasakainas, sirreālas, bet tik interesantas! Uzņēmēja Oļģerta Fjodorova ideja: uz Daugavas salas, tautā dēvētas Krokodilu salas, izveidot atpūtas vietu, pirts, kubuls, peldvieta. Izskanēja ideja Krāslavas pils parkā izmitināt vāveres, un tad draudzīgi visiem iet tās barot, pieradināt. Nav gluži biznesa ideja, bet lielisks ieguldījums pilsētvides attīstībai jauniešu redzējumā. Kāpēc gan nē, ja attiecīgie dienesti to atļautu.

Krāslavas novada Izglītības pārvalde administrē projektu „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, projekta ietvaros jaunieši sistemātiski viesojas pie veiksmīgākajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, izglītojas, brauc, skatās, ierauga. Pēc tāda mērķtiecīga pasākumu kopuma domāju, ka mūsu jauniešiem būs ne tikai jaunas idejas, bet arī bāzes zināšanas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

- Kā mūsu novada jaunieši vērtē viņiem pieejamo infrastruktūru aktīvai atpūtai? Viņiem ir kādas īpašas vēlmes vai gana ar to, kas jau ir?

- Renovētais pilsētas stadions, baseins, jauna sporta skola, foto-video studija Krāslavas novada jauniešiem lietderīga laika pavadīšanai, sporta atrakciju parks  „Starp debesīm un zemi” un daudz kas cits, ko nevar nenovērtēt. Protams, ka jaunieši pozitīvi novērtē izbūvēto infrastruktūru aktīvai atpūtai.

Ir viena īpaša vēlme, pat varbūt nedaudz banāla, bet ļoti nepieciešama. Mūsu jaunieši grib trenažieru zāli, kas darbojas bez laika ierobežojama tās apmeklētājiem, pēc principa: kad gribu, tad nāku, cik gribu, tik trenējos. Meklēsim šādu iespēju. PIKC RVT Krāslavas teritoriālajai struktūrvienībai ir dažas labas idejas, kā to visu realizēt, vienīgi ir jāatrod tām atbalsts.  

- Paldies par interviju!

Juris Roga,
autora foto

 

 


Jauna aptauja

Maijs - 2019
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07
08
09
10
11 12
13
14
15
16
17
18 19
20
21
22
23
24
25 26
27
28 29 30 31  
piektdiena, 10.05.2019
ceturtdiena, 16.05.2019

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.