Jura Rogas foto
Pievienots: 17.08.2020
Krāslaviete Vija Sjadro Indras pamatskolā strādā jau 30 gadus. Kļūt par skolotāju viņa sapņojusi jau no pirmās klases. Daugavpils Universitātē ieguva krievu valodas skolotājas diplomu, tiesa, laika gaitā atkal nācās sēsties augstskolas solā, lai apgūtu latviešu valodas un literatūras skolotājas profesiju, kas šodien ir viņas pamatdarbs. Tieši darbs skolā Viju pamudināja pievērsties dažādu projektu rakstīšanai, šīs prasmes viņa apguvusi pašmācības ceļā.
- Kāds bija jūsu pirmais projekts?
- Sākās ar to, ka skolā man bija teātra pulciņš, kura darbības nodrošināšanai ļoti vajadzēja mikrofonus, kas tobrīd man bija visaktuālākā problēma. Skolas zāle saulainā dienā ir pārāk spilgta, vajadzēja aizkarus, vajadzēja arī krēslus skatītājiem, prožektorus, grimētavu. Tas bija laiks, kad biedrība „Krāslavas rajona partnerība” izsludināja LEADER pieejas projektu konkursu. Lai būtu ar ko strādāt, sapratu – ir jāstartē šajos konkursos. Startējam sabiedriskā labuma projektu rīcībās. Tas nozīmē, ka projekta plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura, projekta rezultāti ir brīvi pieejami sabiedrībai. Sameklēju domubiedrus - Ingu Jākobsoni un Ilonu Beitāni - Špaku, kopā nodibinājām Indras vidusskolas atbalsta biedrību „SKOLA AR NĀKOTNI”, kurā esmu valdes locekle. Mūsu skolā ir ideāls kolektīvs, kas atbalsta labas idejas, un pamazām biedrībā iestājās gandrīz visi Indras pamatskolas skolotāji.
- Kāds ir galvenais biedrības „SKOLA AR NĀKOTNI” mērķis? Ko jūs vēlaties sasniegt?
- Atbalstīt un īstenot aktivitātes izglītības, sporta un kultūras jomā, kā arī sekmēt interešu izglītības attīstību, pilnveidojot materiāli tehnisko bāzi. Veicināt saikni ar sabiedrību, uz brīvprātības pamatiem īstenot organizatorisko un saimniecisko darbību Indras pamatskolas skolēnu mācību un audzināšanas procesa uzlabošanai. Praktiski mums tā ir naudas piesaistīšana saviem projektiem, un, protams, mēs visādi cenšamies popularizēt biedrības vārdu.
- Kādi ir projekti realizēti?
- Kopumā to ir gana daudz. Biedrības „Krāslavas rajona partnerība” izsludinātajos projektu konkursos atbalstu guva mūsu četri sabiedriskā labuma projekti: „Teātra mākslas attīstība Indras un Piedrujas pagastā”; „Metodiskā kabineta izveide iedzīvotāju apmācības iespēju veicināšanai Krāslavas novadā”; „Āra trenažieri sportisko aktivitāšu dažādošanai Indras pagastā”; „Aprīkojuma iegāde brīvdabas pasākumu īstenošanai Krāslavas novadā”. Bet tas nav viss, biedrība „SKOLA AR NĀKOTNI” regulāri piedalās Veselības veicināšanas pasākumos Krāslavas novadā, šogad gan ir ieturēta pauzīte, bet mēs šo darbu turpināsim. Tās ir gan Veselības dienas, gan organizējām nometnes bērniem. Pirmā nometne, ko uzņēmāmies rīkot, bija LVAFA Vadlīnijas „Atbildīgs dzīvesveids” ietvaros organizētā dienas nometne „Šķirošanas ABC”. Tikko mums noslēdzās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) administrētā diennakts nometne „Visas upes tek uz jūru”, kas tika finansēta no Valsts budžeta ar Krāslavas novada domes līdzfinansējumu programmā „Ģimenei draudzīgas vides veidošana”. Vēl bija divi projekti, kurus atbalstīja biedrība „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” (DNVOAC) – „Pūralādes dārgumi” un „Biedrību darbības ietekme un ieguldījums pilsoniskās līdzdalības veicināšanā”.
- Kādi ir nākotnes plāni?
- Jaunu ieceru mums netrūkst, trūkst laika projektu rakstīšanai. Tagad Latgales biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja startēt Aktīvo iedzīvotāju fonda projektu konkursos. Pirms dažām dienām iesniedzām projektu programmā „Darbīgās kopienas Latgalē”. Ceram, ka tas gūs atbalstu, jo šis projekts paredz triju kopienu sadarbību – Daugavpils, Stružānu un Indras. Pamatdoma ir organizēt šo kopienu divu dienu saietu, lai savstarpēji iepazītos, nodibinātu kontaktus, apspriestu tālākās darbības plānus utt.
- Kam ir pieejami realizētie projekti?
- Praktiski jebkuram mūsu iedzīvotājam. Mēs lielos vilcienos zinām Indras iedzīvotāju vēlmes un cenšamies rakstīt projektus, kas atbilst šīm vēlmēm.
- Kāda ir faktiskā iedzīvotāju interese?
- Pamatā projektus izvēlamies ar domu, lai aptvertu visas vecuma grupas. Vienīgi nometnes paredzētas bērniem līdz 16 gadiem, turklāt tās ir ļoti pieprasītas. Nevaram pat uzņemt visus gribētājus, nākas veikt atlasi. Ļoti pieprasīti ir trenažieri, daudz cilvēku nāk tos izmantot. Arī visi pārējie projekti izrādījās iedzīvotājiem nepieciešami.
- Viena lieta ir uzrakstīt un realizēt projektu, cita uzturēt visu pienācīgā kārtībā? Kas, piemēram, rūpējas par tiem pašiem trenažieriem?
- Tā kā trenažieri atrodas pie skolas, tad par tiem rūpējas skolas personāls. Starp citu, nopietni uztveram situāciju ar Covid-19, un šajā slimības izplatības laikā trenažieri tiek regulāri dezinficēti. Jebkurā gadījumā Indrā mums nav problēmu, skolā ir atbildīgs saimniecības daļas vadītājs, kurš te visu organizē.
- Jūs rakstāt projektus arī biedrībai „Futbola klubs „Krāslava””, lai gan neesat tās dalībnieku pulkā. Kāpēc nolēmāt palīdzēt mazajiem krāslaviešiem-futbolistiem?
- Indrā rit mana profesionālā darbība, Krāslavā - vairāk ir mana, kā vecāka, ieinteresētība. Mans vīrs savulaik pats aizrāvās ar futbolu, tālab piecgadīgo dēlu Daini nodeva futbola trenera Vadima Atamaņukova rokās. Nu jau septīto gadu mūsu puika spēlē futbolu. Protams, mazajiem futbolistiem bija daudz vajadzību, liku lietā projektu rakstīšanas pieredzi un iespēju robežās izlīdzu futbola klubam. Pēc tam jau visu pārējo darbu projekta realizācijas sakarā uzņemas treneris Vadims Atamaņukovs. Pirmie Krāslavas rajona partnerībā iesniegtie LEADER pieejas projekti bija formas tērpu un inventāra iegādei, pēc tam vagoniņš ģērbtuvēm un pagaidām pēdējais projekts tapa elektroniskā rezultātu tablo iegādei. Ar citu futbolistu vecāku palīdzību esam organizējuši dažādus pasākumus, esam uzvarējuši „Labākās Futbola dienas” pasākumā, katru gadu iesaistāmies Veselības dienu un dienas nometņu organizēšanā. Ar visu futbola atbalstītāju palīdzību Krāslavā esam ieguvuši finansējumu LMT projektu konkursā „Mēs par pievilcīgu futbolu!”.
Futbola klubam rakstīto projektu veiksmīgi īstenot palīdz arī pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K” – tās strādnieki vienmēr palīdz atvest, aizvest, sakārtot, salabot, turklāt visu izdara laikā un kvalitatīvi. Vagoniņam pamatus uzbūvēja, lai gan tas nebija viņu pienākums, rūpējas par LMT projekta ietvaros iegādātā futbola vārtu aizsargtīkla sakārtošanu. Futbola klubam būs arī prožektori, uzņēmuma darbinieki jau ir padomājuši, kā tos varēs labāk izvietot.
Rakstot un īstenojot projektus gan Indrā, gan Krāslavā, vienmēr pārliecinos, ka bez stipras komandas un sabiedrības atbalsta būtu neiespējami realizēt nevienu projektu.
- Vai bija arī tādi projekti, kas neguva atbalstu?
- Jā, tādi projekti ir bijuši. Dažos gadījumos citu projekti izrādījās spēcīgāki par mūsējo, bija arī tā, ka palikām nākamie aiz strīpas, kam nepietika naudas. Patiesībā tā arī ir lielākā problēma - finansējuma trūkums. Neatceros gadījumus, kad mums būtu pienākusi atbilde par konkursa kritērijiem neatbilstošu projektu. Sāpīgākais - divus gadus pēc kārtas esam iesnieguši projektu par nometni diasporas bērniem, diemžēl abas reizes tas neguva atbalstu. Nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Strādāsim tālāk.
- Ko jūs ieteiktu tiem, kuri arī gribētu realizēt kādu savu ieceri?
- Nevajag baidīties, vajag uzdrošināties. Principā ceļš ir vienkāršs - dibināt savu biedrību, piereģistrēt Uzņēmumu reģistrā un sākt rakstīt projektus. Reģistrācijas izdevumi nav lieli. Biedrības minimālais dalībnieku skaits – trīs cilvēki – arī ir izpildāms nosacījums. Tālāk visu var iemācīties, un viss notiks. Mēs, biedrības „SKOLA AR NĀKOTNI” dalībnieki, neesam ne grāmatveži, ne uzņēmēji, ne finansisti, mēs esam radošas profesijas pārstāvji un tiekam galā.
- Tomēr kaut kādas primāras zināšanas vajag?
- Personīgi gribu pateikt lielu paldies Zanei Ločmelei, „Krāslavas rajona partnerība” projekta administratīvā vadītājai, kura ir ļoti laba konsultante, vienmēr iemāca noderīgas lietas. Liels paldies arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālistiem, kuri ir neticami pacietīgi un izstāsta visas detaļas, kas jāatspoguļo projektā. Viņi arī ir mana labākā skola, jo projektu rakstīšanu es neesmu mācījusies. Tāpēc vēlreiz saku, ja ir iecere, kuru gribas realizēt, vajag saņemties un droši iet šo ceļu.
- Paldies par interviju!
Juris Roga,
autora foto