Mūsu senči pasauli uztvēra kā vienu veselumu, kur cilvēks, daba un debess spēki bija cieši saistīti. Tādēļ vasaras saulgriežu svinēšanai un tradīcijām tika veltīta īpaša uzmanība. Šajā laikā saule sasniedza augstāko punktu debesīs un tika godināta kā auglības nesēja, dzīvības un gaismas devēja. Saules ceļš debesīs noteica darba ritmu, gadalaiku maiņu un cilvēka dzīves kārtību.
Saulgrieži nebija tikai svētki – tas bija pateicības un godināšanas laiks, kur liela nozīme tika veltīta arī kopības sajūtai – tuvāku un tālāku kaimiņu pulcēšanās bija tikpat svarīga kā dziesmas, ugunskura liesmas un saule.
Vasaras saulgrieži vienmēr tiek svinēti 21. jūnijā, bet svētku maģisko burvību vēl var izjust arī nākamajā dienā, tāpēc uz latvisku ielīgošanas pasākumu 22. jūnija vakarā Aulejas estrādē pulcējās gan folkloras kopas un dejotāji, gan vietējie iedzīvotāji un viesi no kaimiņu pagastiem un tālākām Latvijas vietām.
Ielīgošanas pasākuma programma tika veidota, cenšoties saglabāt 2024. gadā aizsākto tradīciju – īstenot kultūras norisi, kas cenšas izpētīt un iedzīvināt tradīcijas, iespēju robežās saglabājot to autentiskumu, piešķirot svētkiem paliekošu vērtību un veicinot sabiedrības izpratni par svētku patieso būtību un Latgales kultūras mantojumu, kas ir daļa no mūsu senču dzīves ziņas, kā arī popularizēt latgaliešu valodu un tās pielietojamību publiskos pasākumos.
Tā kā kultūras piedāvājums „Ielīgošana Aulejas estrādē” tiek rīkots starp vasaras saulgriežiem (21. jūniju) un Zāļu vakaru (23. jūniju), tad apmeklētājiem bija iespēja iepazīt dažādas tradīcijas, kas aktuālas gan saulgriežu dienai, gan Zāļu vakaram. Ielīgošanas koncerta daļā izskanēja svētkiem atbilstošas tautasdziesmas folkloras kopu „Ceidari”, „Prymačkys” un „Aulejas sievas” izpildījumā. Izvaltas TDK „Rudņa” izdejoja jautrus danču rakstus. Savukārt folkloras kopa „Prymačkys” skatītājus aicināja uz kustīgu līdzdalību, piedāvājot kopīgas rotaļas. Nevar nepieminēt arī horeogrāfa Ilmāra Dreļa vadīto danču meistardarbnīcu, kurā ar prieku piedalījās visu paaudžu pārstāvji. Pirms saulrieta tika iededzināts lielais ugunskurs kopā ar folkloras kopu „Ceidari”, bet, saulei rietot, ezerā ar laivu tikai aizvests mazāks ugunskurs, simbolizējot saules aiziešanu, un bija iespēja dzirdēt dziedātāju Madras Keivomeges un Evijas Maļkevičas-Grundeles burvīgo, saules un uguns godināšanai piemēroto repertuāru, kas klausītājus vienoja ar dabu un radīja neaizmirstamas sajūtas. Apmeklētāji vakara gaitā varēja vērot siera vārīšanas procesu, ko nodrošināja vietējās saimnieces Helēna Jakovele un Anita Narovska, izbaudīt pirtnieces Anitas Rešenko piedāvātos rituālus un procedūras, kā arī floristes Rutas Zviedres vadībā veidot zāļu rotas un dekorus. Praktiski darbojoties ar dabas materiāliem, apmeklētāji ieguva arī informāciju par tiem, jo daba vienmēr ir bijusi mūsu senču dzīves neatņemama sastāvdaļa. Ielīgošanas pasākumu turpināja zaļumballe, kuru spēlēja Juris Ostrovskis un Romāns Saikovskis, bet līdz rītausmai turpinājās diskoballe – to organizēja vietējie jaunieši.
Nekas no tā visa nebūtu iespējams bez atbalsta, kuru nodrošināja Krāslavas Kultūras nams, Krāslavas Tūrisma un informācijas centrs, Aulejas pagasta pārvalde, Aulejas pagasta bibliotēka un vietējās kopienas brīvprātīgie palīgi. Ir gandarījums par svētkiem. Ne tikai tāpēc, ka tie izdevās, ka laiks nepievīla, ka apmeklētāju bija daudz un saņemtas pozitīvas atsauksmes... Galvenokārt tāpēc, ka tie ir svētki, kuri vienlaikus gan saglabā seno mantojumu, gan dod iespēju tam dzīvot mūsdienu kultūras vidē, ļaujot smelties senču zināšanas, izjust piederību dabai, gūt spēkus un enerģiju, kā arī izskanēt latgaliešu valodai. Ielīgošanas pasākums Aulejā pierāda, ka vienkāršība, dabas tuvums un tradīcijas var būt saistošas un spēj vienot visu paaudžu cilvēkus, radot katram savas atmiņas, katram savas sajūtas, bet kopīgu svētku prieku un lepnumu - mēs esam skaisti, bagāti un stipri!
