Jaunais mācību gads sākās kā jau katru gadu – ar krīzi - kad zvana modinātājs. Šķiet, ka tas nezvana, bet brutāli izmet tevi no siltās gultas tieši skarbajā 10. klases realitātē. Jauni klasesbiedri, kuru vārdus vēl joprojām jauc, fizikas formulas, kas izskatās pēc hieroglifiem, un vispārēja pārliecība, ka šis gads būs tikpat vienmuļš, kā lineāla mala. Bet tad... nāca glābiņš. Ekskursija! Mūsu skolotāja, kurai pienākas milzīgs un nedalīts „paldies”, nolēma, ka desmitajiem ir laiks iziet sabiedrībā un pamest ierastās skolas sienas. Galamērķis – Latvijas Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils, programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros.
Dienu pirms brauciena daudziem istaba atgādināja stratēģisko plānošanas centru. Iedvesma plūda pa visām malām, lai gan skaidrības par to, kas mūs sagaida, nebija nekādas. Ekskursijas rītā pie autobusa skats bija episks: daļa klasesbiedru atradās dziļā miega fāzē, citi drebēja rīta salā kā apšu lapas, bet dīvainā kārtā mēs visi smaidījām. Bija patīkami apzināties, ka esam gatavi šim nezināmajam nodoties kopā.
Un tad sākās lielais ceļš uz Rīgu. Autobusā sēdēšana pārvērtās par īstu izdzīvošanas un smieklu šovu. Mēs spēlējām spēles, runājām par visu un neko, un smējāmies tik skaļi, ka šoferis droši vien nožēloja savu profesijas izvēli. Pat skolotāja, atmetot akadēmisko stingrību, iesaistījās mūsu humora viļņos, ļaujot mums justies tik brīvi, it kā mēs būtu nevis klase, bet gan rokgrupa turnejā.
Jau tuvojoties bibliotēkas iespaidīgajai celtnei Daugavas krastā, mūs pārņēma bijība. Tā nav nekāda parasta māja! Bibliotēka mūs acumirklī pārsteidza ar savu neparasto, kalnam līdzīgo arhitektūru un tik plašām telpām, ka dažam labam desmitklasniekam uz brīdi šķita – šeit varētu apmaldīties uz visiem laikiem (un varbūt pat nokavēt nākamo fizikas kontroldarbu). Īpašā atmosfēra, kurā jūtama gadsimtiem uzkrātā gudrība, lika mums runāt pustonī un uz pirkstgaliem ieiet šajā grāmatu karaļvalstī.
Taču mēs turp nedevāmies, lai tikai klusi apbrīnotu dizainu. Mūs gaidīja nopietns pārbaudījums – izglītojoša nodarbība. Ja kāds sākumā domāja, ka mūs spiedīs lasīt biezas enciklopēdijas, viņš smagi kļūdījās. Tā bija iespēja paskatīties uz lietām no pavisam cita skatu punkta. Pēkšņi izrādījās, ka galvenais dzīvē nav Olimpiskais sprints – nebija svarīgi, cik ātri mēs uzdevumu izpildām un - vai esam paši pirmie.
Sadarbojoties komandās, mēs atklājām jaunus talantus savos klasesbiedros: kāds izrādījās stratēģis, kāds – ideju ģenerators, bet vēl kāds – vienkārši lielisks morālais atbalsts.
Pēc tam sekoja lielais kāpiens – mēs burtiski izbaudījām Gaismas pili, apskatot katru no tās stāviem. No pirmā līdz pat pašai augšai, kur pa logiem paveras skats uz Rīgas torņiem, kas lika pat lielākajiem viedtālruņu faniem uz brīdi atraut acis no ekrāniem un pateikt „Ooo!”.
Būt kopā ar klasi ārpus skolas sola – tas tomēr ir pavisam cits stāsts. Bez skolas zvana dūkšanas mēs beidzot varējām vienkārši parunāties, pasmieties un darboties plecu pie pleca. Šī ekskursija lieliski pierādīja, ka mācīšanās nav tikai sēdēšana solos ar pildspalvu rokā. Vērtīgākās stundas ir tās, kurās jaunas zināšanas apvienojas ar patīkamiem, kopīgiem piedzīvojumiem un smiekliem. Bet…
Rīga mūs sagaidīja ar diviem lieliem vaļiem: Latvijas Nacionālo bibliotēku un Swedbanku. Nokļūšana bankā bija mirklis, kad skolas teorija sadūrās ar skarbo finanšu realitāti. Izrādās, ka skolas solā dzirdētie vārdi par nodokļiem un naudas plānošanu nav tikai bubulis, lai mūs biedētu, bet gan reālā dzīve! Mūs iemeta izaicinājumu virpulī. Komandu uzdevumos nācās kārtīgi pakustināt smadzeņu rievas un nopietni aizdomāties – piemēram, kur paliek visa mana kabatas nauda jau mēneša pirmajā nedēļā?
Pats lielākais pārsteigums bija mūsu klases saliedētība. Mēs, kas vēl tikko kautrīgi sēdējām solos un viens otru vērojām ar aizdomām, pēkšņi pie bankas un Gaismas pils uzdevumu galdiem atradām kopīgu valodu. Izrādījās, ka spējam strādāt kā labi ieeļļots mehānisms, kur viens zina atbildi par nodokļiem, bet otrs vienkārši prot skaisti runāt.
Mājupceļš bija maģisks. Pozitīvo emociju lādiņš autobusā bija tik liels, ka ar to varētu izgaismot pusi Rīgas. Noguruši, bet bezgala laimīgi, mēs dalījāmies dienas iespaidos. Šādi braucieni nav vienkārši bēgšana no stundām – tie ir kā restarts smadzenēm un sirdij. Mēs atvedām mājās ne tikai zināšanas par to, kā plānot budžetu, bet arī neaizmirstamas atmiņas un, pats galvenais, apziņu, ka šis 10. klases gads nebūs ne vienmuļš, ne garlaicīgs. Mēs esam komanda, un šis ir tikai sākums!
