Rudens ir laiks, kad daba pamazām norimst, vakari kļūst garāki un biežāk gribas meklēt siltumu ne tikai mājās, bet arī cilvēku tuvumā. Kā ābele rudenī glabā savos augļos vasaras sauli, tā arī cilvēks sevī nes atmiņas par piedzīvoto, satiktajiem cilvēkiem un skaistajiem dzīves mirkļiem. Dažreiz vajadzīgs pavisam maz, lai šīs atmiņas atkal atdzīvotos – kāda pazīstama melodija, labs vārds vai satikšanās, kuru esi gaidījis.
Sestdien, 24. oktobrī, Kombuļu tautas namā notika atpūtas pēcpusdiena „Kad gadiem es pāri skatos…”. Tās nosaukums aicināja paraudzīties uz dzīvi ar nelielu smaidu — atcerēties piedzīvoto, novērtēt šodienu un neaizmirst, ka arī turpmāk mūs gaida daudz skaistu mirkļu.
Ikvienam cilvēkam ir savs dzīves stāsts, un katrs nodzīvotais gads tajā atstāj savas pēdas. Apaļo dzīves jubileju gaviļnieku godināšana bija iespēja paust cieņu un pateicību par viņu dzīves ceļu. Šādos brīžos īpaši izjūtam, cik nozīmīgi ir vienam otru pamanīt, uzrunāt un iepriecināt.
Pēcpusdienā ar sirsnīgu sveicienu atcerējāmies arī Zelta pārus, kuri šoreiz nevarēja būt kopā ar mums. Viņiem nosūtījām video sveicienu, lai labie vārdi sasniegtu arī tos, kuri nebija klātienē. Galu galā uzmanība un sirsnība nav atkarīga no attāluma – svarīgi, lai cilvēks zina, ka par viņu domā.
Īpašu noskaņu radīja dj Normunda Liepiņa atskaņotā mūzika. Tajā skanēja melodijas, kas daudziem saistās ar jaunības laiku, dejām, draudzību un savulaik piedzīvotiem notikumiem. Mūzikai piemīt brīnišķīga īpašība – tā spēj uz mirkli aizvest atpakaļ laikā, uzjundīt atmiņas un likt aizmirst ikdienas rūpes. Un tad gadās, ka spogulī redzamie gadi vairs nešķiet tik svarīgi, jo sirdī atkal ir vieglums un vēlēšanās priecāties. Sarunas, smiekli un dejas ļāva pēcpusdienai pārtapt jaukā kopā būšanas laikā.
Tomēr šī tikšanās nebija tikai atskats uz pagājušo. Tā bija arī saruna par nākotni. Pasākuma apmeklētājiem tika piedāvātas Kombuļu tautas nama aptaujas anketas, kurās iespējams izteikt savas vēlmes un ierosinājumus nākamā gada pasākumiem. Ikviena atbilde ir nozīmīga, jo kultūras dzīve pagastā veidojas ne tikai no organizatoru iecerēm, bet arī no cilvēku atsaucības, vajadzībām un idejām.
Priecē arī tas, ka esam nolēmuši šo tradīciju turpināt un tikties atkal nākamgad. Lai gan šādu pasākumu rīkošana prasa gan darbu, gan līdzekļus, to vērtību nevar izmērīt tikai skaitļos. Svarīgi ir tas, ko cilvēks paņem līdzi pēc tikšanās – labu noskaņojumu, kādu jaunu atmiņu, prieku par satiktajiem cilvēkiem un sajūtu, ka viņš ir daļa no savas kopienas.
Mūsu ikdienā netrūkst pienākumu. Nereti šķiet, ka vispirms jāpaveic visi darbi un tikai tad varēs atvēlēt laiku sev un citiem. Taču vai tiešām prieks vienmēr jāatliek uz vēlāku laiku? Dzīve sastāv ne tikai no rūpēm, darba un atbildības. Tajā vajadzīgas arī dziesmas, smiekli, sarunas un kopīgi pavadīti brīži.
Atpūtas pēcpusdiena Kombuļos vēlreiz apliecināja – nav jāgaida īpašs gadījums, lai satiktos un priecātos. Reizēm pietiek vienkārši izbrīvēt vienu dienu un atnākt. Jo arī pieaugušajiem, neatkarīgi no nodzīvoto gadu skaita, ir vajadzīgi svētki, kuros var sajusties jaunākiem, vieglākiem un priecīgākiem.
Un, ja pēc šādas tikšanās ikdiena šķiet kaut mazliet gaišāka, tad šis kopā būšanas laiks ir bijis tā vērts.
