Tuvojoties jaunajam mācību gadam, arvien vairāk ģimeņu gatavojas bērnudārza gaitu uzsākšanai. Kā šo nozīmīgo dzīves posmu padarīt mierīgāku? Par bērnu adaptāciju sarunājas Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestāde (PII) „Pīlādzītis” vadītājas vietniece izglītības jomā Jeļena Vorošilova un iestādes ilggadējā skolotāja Anita Smirnova, kura vairāk nekā divdesmit trīs gadus ik gadu sagaida pašus mazākos audzēkņus un palīdz viņiem spert pirmos soļus bērnudārza dzīvē.
Anita, kad, Jūsuprāt, sākas adaptācija bērnudārzā?
Daudzi vecāki domā, ka adaptācija sākas pirmajā dienā, kad bērns ienāk grupā. Patiesībā tā sākas daudz agrāk. Ja ģimene laikus gatavojas pārmaiņām, bērnam ir daudz vieglāk. Viņš pakāpeniski pierod pie jaunā dienas ritma, iepazīst bērnudārzu, pedagogus un sāk saprast, ka šī būs droša vieta.
Arī Latvijā pazīstamā psiholoģijas maģistre Simona Dimanta, platformas „Mīlēt Izglītoti” dibinātāja, uzsver, ka veiksmīga bērnudārza gaitu uzsākšana sākas jau mājās. Viņa iesaka laikus pielāgot bērna dienas režīmu, attīstīt patstāvību, pozitīvi runāt par bērnudārzu un ļaut bērnam iepriekš iepazīt jauno vidi. Bērni ļoti labi izjūt vecāku emocijas, tādēļ vecāku miers un pārliecība ir viens no svarīgākajiem veiksmīgas adaptācijas priekšnoteikumiem.
Jūs daudzus gadus strādājat tieši ar pašiem mazākajiem bērniem. Kas Jums šajā darbā šķiet pats svarīgākais?
Parasti pirmajās dienās bērns ienāk grupā, cieši turoties pie mammas vai tēta rokas. Dažiem acīs ir ziņkāre, citiem – satraukums, vēl citiem – asaras. Taču paiet laiks, un tas pats bērns jau pats skrien uz grupu, smaida, apskauj skolotāju, rāda savu zīmējumu vai steidzas satikt draugus.
Bērnam vienkārši vajag laiku. Nevienu bērnu nevar „pieradināt” pie bērnudārza vienā dienā. Manuprāt, bērnam vissvarīgākais ir sajust, ka viņu gaida, pieņem un saprot.
Vai bērnam pirms bērnudārza jābūt pilnībā patstāvīgam?
Nē. Bērnudārzs ir vieta, kur bērns ļoti daudz ko iemācās. Tomēr ir labi, ja jau mājās bērns sāk apgūt vienkāršas ikdienas prasmes – ēst pats ar karoti, dzert no krūzītes, mēģināt ģērbties, novilkt kurpes un sekot vienkāršiem pieaugušo norādījumiem. Kad bērns pats spēj kaut ko izdarīt, viņš jaunajā vidē jūtas daudz drošāk.
Jūs bieži uzsverat ēšanas prasmju nozīmi. Kāpēc?
Mēs joprojām redzam bērnus, kuriem arī divu vai pat trīs gadu vecumā visa pārtika tiek blenderēta. Ja tam nav medicīnisku iemeslu, to nevajadzētu darīt. Ja bērns ilgstoši ēd tikai sablendētu pārtiku, viņš nesaņem pietiekamu mutes muskulatūras slodzi. Bērnam ir ļoti svarīgi iemācīties kost, košļāt un norīt dažādas konsistences ēdienu. Košļāšana nav nepieciešama tikai tam, lai bērns paēstu. Košļājot attīstās žokļa, mēles, vaigu un lūpu muskulatūra. Tieši šie muskuļi vēlāk nepieciešami pareizai skaņu izrunai. Es vienmēr iesaku vecākiem pakāpeniski piedāvāt bērnam vecumam atbilstošu ēdienu gabaliņos, jo prasme sakošļāt ēdienu ir viens no svarīgiem runas attīstības pamatiem.
Kā pareizi uzsākt bērnudārza gaitas?
Mana pieredze pilnībā apstiprina, ka katrs bērns adaptējas savā tempā, un adaptāciju nevajadzētu sasteigt. Iesaku ļaut bērnam vispirms iepazīt grupu un pedagogus, pēc tam pakāpeniski pierast pie īsas šķiršanās no vecākiem un tikai vēlāk pagarināt uzturēšanās laiku bērnudārzā.
Pirmajās dienās bērnam viss ir jauns – telpas, cilvēki, rotaļlietas, dienas ritms. Ja ļaujam bērnam visu iepazīt pakāpeniski, viņš daudz ātrāk sāk uzticēties pedagogiem. No uzticēšanās rodas drošības sajūta. No drošības sajūtas rodas vēlme rotaļāties, draudzēties un mācīties.
Ko darīt, ja bērns no rīta raud?
Pirmkārt – nebaidīties no bērna emocijām. Raudāšana nav neveiksme. Mazs bērns vēl nemāk pateikt: „Man pietrūkst mammas” Viņš to pasaka ar asarām. Ļoti svarīgi ir pašiem saglabāt mieru. Bērni ļoti labi sajūt vecāku emocijas.
Kā praksē notiek pakāpeniskā adaptācija bērnudārzā?
Bērnam nav vienā dienā jāpierod pie pilnas bērnudārza dienas. Iesaku adaptāciju veidot pakāpeniski. Pirmās dienas bērnam ir ļoti daudz jaunas informācijas – telpas, cilvēki, smaržas, skaņas, rotaļlietas, ēdienreizes, dienas ritms. Pat pieaugušajam tas būtu liels izaicinājums.
Pirmajā dienā bērns bērnudārzā pavada aptuveni 1–2 stundas. Šajā laikā viņš iepazīst grupu, rotaļlietas, skolotājas un citus bērnus. Galvenais mērķis nav piedalīties visās aktivitātēs, bet gan justies droši.
Ja bērns jūtas mierīgi, nākamajās dienās uzturēšanās laiku var pakāpeniski pagarināt līdz pusdienām. Kad bērns jau droši jūtas grupā, labprāt rotaļājas un uzticas pedagogiem, var mēģināt palikt arī pusdienās.
Diendusu parasti iesakām ieviest tikai tad, kad bērns jau ir apradis ar grupu un skolotājām. Bērnam gulēt nepazīstamā vietā ir viens no grūtākajiem adaptācijas posmiem, tādēļ arī šeit nevajadzētu steigties.
Pilnu dienu bērnudārzā bērns sāk pavadīt tikai tad, kad tam ir emocionāli gatavs. Katrs bērns ir atšķirīgs. Vienam tas izdodas pēc dažām dienām, citam nepieciešamas divas vai trīs nedēļas. Dažreiz arī ilgāk.
Ko šajā laikā dara vecāki?
Vecāku uzdevums ir būt mierīgiem un uzticēties procesam. Mājās saglabāt ierasto dienas režīmu, pietiekami izgulēties un nesteigties ar papildu aktivitātēm.
No rīta bērnu vajadzētu atvest bez steigas. Atvadīšanās lai ir īsa, bet silta. Apskāviens. Skūpsts. Mierīgi pateikt: „Es noteikti atnākšu pakaļ”, nodot bērnu pedagogam un doties prom.
Visgrūtāk ir nevis bērniem, bet dažreiz vecākiem. Mēs redzam, ka bērni pēc dažām minūtēm jau sāk rotaļāties, bet vecāki vēl ilgi uztraucas. Uzticēšanās starp ģimeni un pedagogiem ir ļoti svarīga.
Daudzi vecāki jautā – vai bērns drīkst ņemt līdzi mīļmantiņu?
Jā, mīļmantiņa bērnam var būt liels atbalsts adaptācijas laikā. Mazam bērnam mīļlācītis, lellīte, sedziņa vai cita iemīļota lieta nav vienkārši rotaļlieta. Tā simbolizē mājas, vecākus un drošības sajūtu. Kad bērns nonāk jaunā vidē, mīļmantiņa kļūst par nelielu „tiltiņu” starp mājām un bērnudārzu. Daudzi bērni paņem to līdzi diendusā. Tas palīdz nomierināties un justies drošāk. Vislabāk izvēlēties vienu mīkstu, drošu un viegli kopjamu rotaļlietu vai nelielu sedziņu. Kad bērns bērnudārzā sāk justies droši, viņš pats arvien retāk pēc tās sniedzas. Pamazām drošības sajūtu sāk sniegt nevis rotaļlieta, bet gan skolotāja, draugi un ierastā ikdiena. Es vienmēr saku vecākiem – ja mīļmantiņa bērnam palīdz justies drošāk, ļausim tai kļūt par palīgu adaptācijas laikā. Ar laiku bērns pats būs gatavs no tās atteikties. Nav nepieciešams šo procesu sasteigt.
Kā saprast, ka adaptācija norit veiksmīgi?
Veiksmīga adaptācija nenozīmē, ka bērns nekad neraud. Parasti mēs redzam pakāpeniskas pārmaiņas. Vispirms bērns sāk interesēties par rotaļlietām. Pēc tam pamazām iesaistās kopīgajās rotaļās. Sāk komunicēt ar skolotāju. Piedalās nodarbībās. Ēd labāk. Vieglāk iemieg diendusā. Un kādā rītā pats grib iet uz bērnudārzu. Tad saprotam, ka bērnam bērnudārzs ir kļuvis par vēl vienu drošu vietu viņa dzīvē.
Ko bērnam visvairāk vajag pēc bērnudārza?
Pēc visas dienas bērnudārzā bērns ir noguris ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Mājās viņam nepieciešami apskāvieni, kopīga rotaļāšanās, mierīgas vakara aktivitātes un vecāku uzmanība. Ja bērns vakarā kļūst niķīgāks vai vairāk raud, tas nenozīmē, ka adaptācija nav izdevusies. Tā ir pilnīgi normāla reakcija uz lielām pārmaiņām.
Ko Jūs vēlētos novēlēt vecākiem?
Bērni vēlas iepazīt pasauli, draudzēties, mācīties. Pirmsskolas uzdevums ir viņiem palīdzēt, bet mēs neaizstājam mammu vai tēti. Mūsu uzdevums ir kļūt par vēl vienu drošu pieaugušo bērna dzīvē. Nevajag salīdzināt savu bērnu ar citiem. Katram ir savs temps. Kad bērns jūt, ka vecāki uzticas pedagogiem, adaptācija kļūst daudz vieglāka.
PII „Pīlādzītis” gaida mazos audzēkņus!
„Pīlādzītis” uzņem bērnus jau no viena gada vecuma. Augusta beigās bērnudārzā ienāks jaunie audzēkņi un pedagogi iepazīs bērnus un viņu ģimenes. Lai bērna pirmie soļi bērnudārzā būtu pēc iespējas mierīgāki un veiksmīgāki, no 17. līdz 21. augustam, katru dienu no plkst. 9.00 līdz 12.00, aicinām ģimenes uz Atvērto durvju nedēļu:
- satikt pedagogus un speciālistus;
- uzdot interesējošos jautājumus;
- ļaut bērnam mierīgā gaisotnē iepazīt vietu, kurā viņš drīzumā pavadīs savas dienas.
Bērni, kuri pirms mācību gada sākuma jau ir iepazinuši bērnudārza vidi un pedagogus, jaunajā vidē jūtas daudz drošāk.
Pašlaik notiek 2026./2027. mācību gada grupu komplektēšana. Aicinām vecākus savlaicīgi reģistrēt bērnus, arī tad, ja bērnudārza gaitas plānots uzsākt vēlāk, kas ļaus nodrošināt bērnam vietu atbilstošajā vecuma grupā.
Veiksmīga adaptācija nav nejaušība, bet bērna, ģimenes un pedagogu kopīgs ceļš.
