Rudens ir brīnumu, pārdomu un īpaša klusuma laiks – brīdis, kad vissvarīgākie vārdi skan visspilgtāk. Tieši šāda gaisotne valdīja tradicionālajā dzejas pasākumā, kas pulcēja lasītājus un draugus no trim kaimiņu bibliotēkām: Indras, Robežniekiem un Piedrujas.
Šī gada tēma – „Ko es vēlos pateikt šajā rudenī” – noteica vakaram īsto noskaņu. Pasākums ritēja līdzīgi kā pati rudens diena, savijot kopā spožu sauli un maigu lietu, vieglas skumjas un neticami košās, bagātīgās cilvēku emociju nokrāsas.
Jau pašā sākumā muzikālu noskaņu radīja Tatjanas Raciņas liriskās dziesmas, kurās bija jaušams rudens miers. To maigās melodijas noskaņoja viesus sirsnīgai, nesteidzīgai un dziļai sarunai.
Pasākuma centrā bija dzeja un atklāts dialogs. Viesi ne tikai skaitīja dzejas rindas, bet arī filozofēja, pārdomāja dzīvi un atklāti dalījās savos uzskatos un atmiņās. Klātesošos atkal un atkal uzrunāja pasākuma galvenā, vienojošā tēma – mīlestība pret dzimteni un nelokāma uzticība savai dzimtajai zemei.
Programmā skanēja gan pazīstama klasika, gan pašu dalībnieku radīti dzejoļi. Īpašs notikums bija Ļubavas Ļevaškovičas uzstāšanās – viņa savu dzeju skaitīja ar lielu mīlestību un dziļu emocionālu aizkustinājumu. Lai gan autorei jau sen ir savs uzticīgs cienītāju loks, tiem, kuri viņas darbus dzirdēja pirmo reizi, šis pasākums kļuva par īstu māksliniecisku atklājumu.
Spilgts un neaizmirstams pasākuma brīdis bija Valentīnas Bartules uzstāšanās – viņa dalījās iespaidos par režisora Viestura Kairiša filmu „Uļa”. Viņas emocionālais un aizraujošais stāstījums raisīja dzīvu atsaucību; klātesošie ar interesi uzdeva jautājumus, iesaistījās diskusijās un dalījās savos novērojumos.
Pasākums bija ārkārtīgi dziļš, sirsnīgs un aizkustinošs, un mēs izsakām sirsnīgu pateicību bibliotekārēm Jeļenai Račickai un Ritai Kovaļevskai par veiksmīgo sadarbību un pasākuma organizēšanu.
Anzela Kuzminska,
Indras pagasta bibliotēkas vadītāja
Jeļenas Racickas foto