Septembris ir Dzejas mēnesis – laiks, kad vasaras košums pamazām atkāpjas, vakari kļūst klusāki un daba arvien biežāk uzrunā ar savām krāsām, smaržām un skaņām. Arī Kombuļos šogad septembris atnāca ar dzeju un mūziku.
20. septembrī Kombuļu Tautas namā (TN) notika Dzejas dienu pasākums „Rudens pieskāriens”, kas tika veidots sadarbībā ar Aulejas un Izvaltas bibliotēkām. Divas stundas aizritēja nemanot, jo dzeja, mūzika un stāsti organiski mijās, veidojot sirsnīgu un daudzveidīgu pēcpusdienu.
Pasākuma ievadā tika meklēta atbilde uz jautājumu – kas ir pieskāriens? Tas var būt pavisam fizisks – rudens vējš pie vaiga, saules stars vai lapa, kas klusi pieskaras zemei. Taču ir arī pieskārieni, kurus nejūt ar rokām – labs vārds, mūzika, dzejas rinda, cilvēka klātbūtne. Tieši šie neredzamie pieskārieni bieži paliek atmiņā visilgāk.
Pasākumā dzeja skanēja gan latviešu, gan latgaliešu valodā. Īpašu mūsdienīgu akcentu deva arī mākslīgā intelekta iespējas – Ivara dzeja bija pārtapusi muzikālās kompozīcijās ar MI palīdzību, parādot, ka dzejai iespējams atrast jaunus skanējuma veidus.
Ar saviem šī gada radošajiem sasniegumiem dalījās Elizabete, savukārt Ināra klātesošajiem bija sarūpējusi īpašu dāvanu – grāmatu, kas veltīta Krāslavas simtgadei.
Dzejas vārdu papildināja mūzika. Muzikālos sveicienus sniedza Aizkalnes Kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Visiem Dzīves Gadījumiem”, Laura Tārauda un Jevgeņijs Tadello, kā arī Krāslavas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Sergejs un Varavīksnes 9. klases audzēkne Karolīna, izpildot muzikālas kompozīcijas akordeona un vijoles pavadījumā.
Īpašs prieks bija satikt arī mūsu novadnieci Lidiju Dundari, kura vienmēr ir mīļi gaidīta Kombuļos gan kā pasākumu dalībniece, gan kā skatītāja.
Šī pēcpusdiena vēlreiz apliecināja, ka Dzejas dienas nav tikai par dzejoļu lasīšanu. Tās ir par satikšanos, sarunām, mūziku, radošumu un iespēju uz brīdi apstāties ikdienas steigā.
Rudens pamazām pārņem mūsu dārzus un laukus – āboli ienākas, lapas maina krāsu, bet vasaras siltums vēl brīžiem atgādina par sevi. Un varbūt tieši šajā pārejas laikā visvairāk vajadzīgs kāds skaists pieskāriens – dzejas rinda, dziesma vai vienkārši kopā būšana.
