pirmdiena, 30. novembris, 2020Vārda diena: Andrejs, Andrievs, Andris
crest1 crest2

Turpinās Krāslavas pils staļļu attīstība

Pievienots: 17.11.2020

Krāslavas novada pašvaldība daudzu gadu garumā darbojas dažādos projektos, soli pa solim attīstot astoņpadsmitā gadsimta pērli - Krāslavas muižu, mūsdienās sauktu arī par pils kompleksu. Ņemot vērā samērā ierobežoto pieejamo finansējumu, prioritāte ir vēsturiskā koptēla saglabāšana, saimniecības ēku pārbūve un saturiskais piepildījums, kā arī ainavu parka labiekārtošana.

Ēka, ko ierasti dēvē par staļļiem, ir viena no grāfu Plāteru muižas saimniecības ēkām, visticamāk, celta 1820-os gados kā vienstāvīga, 42 m gara mūra ēka. Sākotnēji tai bijuši divi vai pat trīs vienstāvīgi, ap pagalmu kārtoti korpusi. Austrumu korpusā bija ierīkots stallis, bet ziemeļu un rietumu korpusos – šķūņi.

Pirms trim gadiem tika uzsākta vērienīga Krāslavas pils staļļu pārbūve Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „Rīteiropas vērtības”* ietvaros. Tika veikta jumta nomaiņa visai ēkai, fasādes renovācija, komunikāciju pieslēgumi, iekšdarbi ēkas daļā uz pils pagalma pusi un teritorijas labiekārtošana.

Pēc būvdarbu pabeigšanas, piesaistot pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļus, tika uzsākts darbs pie ēkas renovētās daļas saturiskā piepildījuma veidošanas – 2018. gadā izveidota interaktīva ekspozīcija „Pi vīna golda”, kas ir veltīta Krāslavai raksturīgā piecu dažādu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām un izstrādāta sadarbībā ar mākslinieku Raimondu Vinduli, 2019. gadā – sadarbībā ar Folkmaņu ģimeni izveidota Krāslavas gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba. Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izveidotais atklātais krājums „Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” 2020. gadā saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu! Šogad izveidots vēl viens muzeja atklātais krājums „Vecās mājas stāsts”, kuru plānots atklāt pirms Ziemassvētkiem. Staļļos tiek organizētas Krāslavas un citu mākslinieku izstādes, pēc pasūtījuma iespējamas amatnieku meistarklases un Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācija.

Paralēli Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā ir apstiprināts Krāslavas tūrisma informācijas centra iniciēts projekts „BELLA CULTURE”**, kura ietvaros šī gada oktobra beigās jau uzsākti telpu atjaunošanas darbi ēkas daļā gar Pils ielu, ar mērķi tajā ierīkot amatniecības centru ierīkošanai ar četrām darbnīcām - podniecības, kulinārā mantojuma, kokapstrādes un aušanas darbnīcas. Pēc būvdarbiem telpas tiks arī attiecīgi aprīkotas un darbnīcu atklāšana plānota nākamā gada pavasarī.

Līdz ar to jau tuvākajā laikā tiks pilnībā sakārtota viena no Krāslavas pils kompleksa saimniecības ēkām. Cerams, ka kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un attīstībai būs pieejams finansējums arī turpmāk, lai beidzot varētu piepildīties daudzu krāslaviešu lolots sapnis par Krāslavas pils atdzimšanu.

Ināra Dzalbe,
Attīstības nodaļas vadītāja,
Foto: Ināra Dzalbe, Laila Vilmane, „Krāslavas Vēstis”

Uzziņai:

* Novērtējot Latgales pašvaldību, tai skaitā Krāslavas novada domes, darbu kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā, to kopprojekts Nr.5.5.1.0/17/I/007 „Rīteiropas vērtības” ir atbalstīts Eiropas reģionālās attīstības fonda apakšprogrammas SAM 5.5.1 „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” pirmajā atlases kārtā. Saskaņā ar projekta koncepciju (vadošais partneris Daugavpils pilsētas dome, projekta kopējais budžets – EUR 5,88 milj. EUR) tiek veidots kopējs tūrisma piedāvājums Latgalē vienota tūrisma galamērķa veidā ar savstarpēji papildinošu objektu loku Daugavpilī, Daugavpils novadā, Krāslavā, Ludzā un Preiļos.

** Projektu Nr. ENI-LLB-1-016 „Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana” (BELLA CULTURE) līdzfinansē Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.-2020. gadam, un tā mērķis ir veicināt reģionālā kulinārā mantojuma un amatu prasmju saglabāšanu Latgalē (Latvijā), Anīkšču un Kupišķu rajonos (Lietuvā), Polockas, Zeļvas un Minskas rajonos (Baltkrievijā), tādējādi stiprinot reģionālo identitāti un piederības sajūtu, kā arī sekmējot reģionu ekonomisko attīstību. Astoņu partneru kopprojekta budžets ir 792 657,69 EUR.



Jauna aptauja

Novembris - 2020
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23
24
25
26
27
28 29
30
 
ceturtdiena, 26.11.2020
piektdiena, 27.11.2020

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde