sestdiena, 25. maijs, 2019Vārda diena: Anšlavs, Junora
crest1 crest2

Krāslavas mājražotāju tirdziņš dzīvo!

Pievienots: 03.04.2019

Jau ilgāk nekā divus gadus Krāslavā veiksmīgi strādā mājražotāju tirdziņš, kur piektdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 13.00 var iegādāties vietējo mājražotāju produkciju. Sākotnēji Mājražotāju tirdziņš atradās Baznīcas ielā 1, vēlāk tas pārcēlās uz pašu pilsētas centru – Mazo Rīgas ielu. 

Runājot par preču asortimentu, gribas sākt ar piedāvājumu, kuru sarūpējuši mūsu pirmie preču zīmes „Ražots Krāslavas novadā” lietotāji: mājražotāji Māris un Dina Skudras tirdziņa apmeklētājiem tirgo „Skudru gaļu” jeb gaļas un zivju mājas kūpinājumus, zemnieku saimniecības „Kurmīši” īpašnieks Ivars Geiba – zāļu tējiņas, augu hidrolātus, bišu vaska šūnas un bišu vaska ziedes), mājražotājs Sergejs Zakrevskis – pašceptu maizi, linsēklas, kaņepju un linsēklu eļļu. Tirdziņa sortimentā ir Olgas Birkes piena produkti, Jura Kokina kokizstrādājumi, Dominikas Podjavas dekoratīvās sveces un mūsu novada vairāku biškopju medus. Vietējo mājražotāju sortimentu papildinājuši arī daži kaimiņu novadu mājražotāji.

Jau no paša rīta tirdziņā rosās mājražotāja Dina Skudra, kura pastāstīja, ka vispieprasītākie ir piena produkti, kūpinājumi un linsēklu eļļa, taču pircēji labprāt iegādājas arī citu mājražotāju produkciju, tikai nedaudz mazāk un retāk. Tirdziņš cenšas atsaukties uz pircēju vēlmēm, piemēram, kad vietējais zivju kūpinātājs savu produkciju nolēma pārdot citviet, Skudras pievērsās arī zivju kūpināšanai, jo cilvēki nāca un interesējās, kur nopirkt mājās kupinātas zivis?

Dina apgalvo, ka mājražotāju tirdziņam Krāslavā ir pastāvīgs klientu loks un viņu skaits lēnām turpina pieaugt, jo cilvēki augstu vērtē mājās ražotu produktu kvalitāti un sevišķi - garšu. Daļai pircēju rodas asociācijas ar bērnības dienu produktiem, kas nesaturēja konservantus. Starp citu, tirdziņā strādājošiem daļa pircēju jau ir labi pazīstama, jo viņi šeit iepērkas regulāri. Daži uz tirdziņu varbūt pat nāktu vēl biežāk.

„Iepriekšējā vietā mēģinājām tirgoties arī ceturtdien, bet gūtā pieredze liecina, ka ar divām dienām nedēļā ir pietiekoši,” turpināja mājražotāja Dina Skudra. „Šovasar gan plānojam izmēģināt kādu papildu darba dienu, vēl jāapdomā, kuru tieši. Šobrīd spējam nodrošināt pieprasījumu pēc pilnīgi svaigas produkcijas, piemēram, kūpinājumi un piena produkti ir pilnīgi svaigi, maize plauktos tiek izlikta vēl silta. Cilvēki apgrozās veikalā visu laiku, mums nav stundām ilgi jāgaida pircēji, bet viņu lielākais pieplūdums ir no rītiem. Mēs arī aicinām citus mājražotājus uz sadarbību.”

Indras pagasta mājražotāja Olga Birke tirgojas tikai piektdienas rītā, un pēc piena produktiem rinda izveidojas labu laiku pirms tam, kā Olga ar savu preci paspējusi atbraukt no laukiem uz pilsētu. Rindā stāvošie lūdza mani pagaidīt un netraucēt Olgu ar jautājumiem, jo visiem ir jāsteidzas.

Tiesa, rinda plok visai ātri, pateicoties tam, ka Olgai nāk palīgā viņas paziņa Jeļena, kura savulaik pati pārdeva savus mājražojumus tirdziņā, bet vēl agrāk ir strādājusi tirdzniecībā, un šī viņas pieredze lieti noder. Mūsdienās vairs neviens negrib tērēt laiku rindā, un mājražotājiem svarīgi apmierināt pircēju vēlmes.

„Galvenais, lai cilvēki ir apmierināti,” uzsvēra Olga. „Man tas ir pats svarīgākais. Ja manu produkciju izpērk, tad acīmredzot viss ir kārtībā. Vienmēr atvedu pašu svaigāko, bet tirgoju tikai piektdienās, un parasti visu izpērk jau no rīta. Sortimentā ir svaigs piens, krējums, biezpiens un sieri, kas ir visai pieprasīti un nākas gatavot pat pēc pasūtījuma. Vienīgi sviestu es netirgoju, ne jau tāpēc, ka nebūtu pircēja, bet tāpēc, ka sakult nav no kā – pietrūkst izejvielu. Šorīt ir gara rinda, bet tā nebūt nav lielākā, kādu mums nācies apkalpot.”

No malas raugoties, rindā pircējiem nemaz nav garlaicīgi, un viena daļa cilvēku šo laiku izmanto, lai ātri pārrunātu jaunumus. Kad pienāk kārta iepirkties, var manīt, ka pensionāri taupīgi skaita naudiņu un ļoti lielus tēriņus neveic. Kāds iegādājas nedaudz biezpiena, pāris litrus piena, pusrituļa siera, citam pietiek tikai ar puslitru vai litru krējuma. Vārdu sakot, pirkumi dažādi, bet retais pārsniedz piecus eiro. Mājražotāju piedāvājumā nav konservantu, kas ļautu produktu uzglabāt neticami ilgu laiku, tāpēc jāiepērkas ar apdomu. Arvien vairāk cilvēku apjauš, ka īsāks derīguma termiņš nozīmē veselīgāku pārtiku. Un to man uzsver vairāki uzrunātie pircēji, kuru sacīto var apkopot dažos teikumos: „Šeit tomēr viss ir pašu ražots, kā senāk - ekoloģisks produkts, bez konservantiem un stabilizatoriem. Sevišķi izdevīgi pirkt pienu – krietni lētāks nekā veikalā. Mēs, vecie cilvēki, īsta produkta garšu zinām labāk nekā jaunie. Kādreiz paši audzējām un gatavojām sev pārtiku, tagad esam pensijā, paši darīt vairs nevaram, toties varam nopirkt, un labi, ka ir tāds tirdziņš, kur nopirkt.”

Tomēr arī gados jaunāki pircēji ir tirdziņa regulāro klientu lokā, turklāt arī pensionāri neaizmirst iepirkties saviem bērniem un mazbērniem, kuri darbadienā strādā, bet tāpat vēlas ekoloģisku pārtiku. Starp citu, mājražotāju tirdziņš nedaudz veicina arī ekoloģisku dzīvesveidu, proti, pēc piena vai krējuma gribi negribi šurp jānāk ar savu taru.

Juris Roga,
autora foto



Jauna aptauja

Maijs - 2019
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07
08
09
10
11 12
13
14
15
16
17
18 19
20
21
22
23
24
26
27 28 29 30 31  
piektdiena, 10.05.2019

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by Web building - mājas lapu izstrāde.