piektdiena, 12. aprīlis, 2024Vārda diena: Ainis, Jūlijs
crest1 crest2

Saprast, vai esam drošībā un kā to veicināt

Pievienots: 24.01.2024

Šī gada 19. janvārī Krāslavā un Piedrujā notika tikšanās ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, 14. Saeimas deputātu Igoru Rajevu diskusijā „Drošība: kopienas pamats un mērķis”. Tikšanās tēma ir par Latvijas ārējo un iekšējo drošību, kā uzlabot drošumspēju un justies drošiem savā valstī un sava novada pierobežā.

Pirms diskusijām Igors Rajevs tikās ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Aivaru Trūli un pašvaldības izpilddirektoru Viktoru Aišpuru. Tā bija ilga saruna par pašvaldībai aktuālām tēmām, proti, par robežas drošību un migrantu plūsmu, par pašvaldības policiju, sadarbību ar Valsts policiju, par iedzīvotāju informatīvo vidi, uzticamiem informācijas avotiem, dezinformācijas izplatību, bet visvairāk Rajeva kungu pārsteidza Upenieka kunga aktualizētais jautājums par drošu skolu. Proti, pierobežas cilvēki pauž bažas par bērnu drošību, un pašvaldība vēlētos, lai drošas vides izveidei skolā (žoga izbūvei, videonovērošanai u.tml.) būtu iespējams saņemt finansiālu atbalstu, piemēram, skolu infrastruktūras attīstības projektu ietvaros, bet šobrīd šādas programmas nav. Līdzīga situācija, ka bērni un vecāki nejūtas droši, iespējams, ir arī citviet pierobežā. Viesis atzina - ja bērni un vecāki nav pārliecināti par savu drošību, tas ir slikts signāls, un apsolīja šo jautājumu pārrunāt un izpētīt kopā ar kolēģiem.

Turpinājumā Rajeva kungs tikās ar Krāslavas novada iedzīvotājiem Piedrujas Tautas namā, diskusiju moderēja Krāslavas novada bibliotēkas metodiķe Žaneta Moiseja. Pēcpusdienā ar visiem interesentiem notika tikšanās arī Krāslavas novada bibliotēkā. Abas tikšanās noritēja cilvēku pilnā zālē, kur katrs dalībnieks varēja saņemt izsmeļošas un pamatotas atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Interesanti, ka gan laukos, gan pilsētā vairāki jautājumi bija ļoti līdzīgi. Piemēram, par Latvijas dalību Otavas konvencijā, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.

Igors Rajevs skaidroja, ka Latvija šai konvencijai pievienojusies pirms vairākiem gadiem, un mūsu armijai tādu mīnu nav. Tas nozīmē, ka militāristi fiziski šādu mīnu lauku izveidot nevar. Latvijas armijai ir vadāmās kājnieku mīnas, bet tās nav aizliegtas, jo tās pārvalda konkrēts cilvēks. Viņš to uzstāda, atrodas netālu un aktivizē, kad parādās īstais mērķis, kas jāiznīcina. Ja mērķa nav, mīnu vienkārši aizvāc. Tas nozīmē, ka civiliedzīvotājiem šīs mīnas tiešus draudus nerada.

Kāpēc tieši šobrīd Latvijā varam justies droši? Viesis skaidroja, ka jebkuru pretinieku raksturo nodoms un spējas. Vai lielajam kaimiņam ir nodoms mainīt situāciju Latvijā? Jā, viņam ir nodoms kaitēt mums. Vai viņam ir spējas? Rajeva kunga viedoklis - viņa spējas ir Ukrainā un šobrīd viņam nav spēju mums kaitēt.

Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Aivars Trūlis aicināja iepazīties ar Krāslavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Šis ikvienam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs dokuments, kas publicēts Krāslavas novada tīmekļvietnē www.kraslava.lv. Plāns dod iespēju uzzināt, kā jārīkojas tāda vai cita apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs arī aicināja iedzīvotājus būt aktīviem un ziņot par nepilnībām, ja tādas pamanītas plānā. Var arī piedāvāt savus priekšlikumus plāna uzlabošanai, kas tiks izskatīti.

Klātesošos uzrunāja arī barikāžu dalībnieks Egils Muskars: „Manas atmiņas sasaucas ar šodienas situāciju: esam tajā pašā vietā, kur pirms 33 gadiem, izņemot to, ka mums ir izveidotas valsts struktūras, mums ir daudzu gadu neatkarības pieredze, ir savs karaspēks, esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Tāpēc šodien varam justies drošāk, nekā toreiz.”

Šī pasākuma iniciatore un diskusijas Krāslavā moderatore Zane Ločmele uzsvēra, ka Ukrainas cīņa ir paraugstunda ikvienam no mums, tāpēc svarīgi tikties, runāt par drošību, uzklausīt cits citu, saprast, ko kurš dara, kas par ko atbild. Tapāt svarīgi zināt tā cilvēka domas, kas dzīvo robežas tiešā tuvumā. Vārds tika dots Ilonai Kangizerei, kura ar divām meitām mīt tikai četrus kilometrus no Baltkrievijas robežas.

Ilona: „Mēs, pierobežā dzīvojošie, skaidri saprotam, ka esam tādā vietā, kur, ja, nedod Dievs, sākas karadarbība, bumbas un tanki būs mūsu sētās un pagalmos. Mums šodien stāstīja, ka ne Krievijai, ne Baltkrievijai armija nav tādā stāvoklī, lai atklāti uzbruktu, bet arī hibrīduzbrukumi var radīt briesmas un sekas. Mēs gribam būt vairāk informēti, lai zinātu, kā rīkoties, kur pulcēties kritiskajā brīdī, kurp evakuēties, ko darīt, ja pēkšņi nebūs sakaru, nebūs elektrības, kur ņemt medikamentus, produktus, ja veikali būs slēgti utt.? Mums vajag vairāk uzticamas informācijas.”

Juris Roga
Autora foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Aprīlis - 2024
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30  
pirmdiena, 01.04.2024
09:58 Pasākumi

Dienas foto

  • Atsākti tilta pār Jāņupīti Krāslavā būvdarbi

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde