sestdiena, 10. jūnijs, 2023Vārda diena: Anatolijs, Anatols, Malva
crest1 crest2

Pērn Latgalē samazinājās ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

Pievienots: 28.02.2023

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2022. gadā Latgales reģionā nedaudz samazinājās izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, glābšanas darbiem, kā arī maldinošu izsaukumu skaits. Līdzās tam samazinājās ugunsgrēkos bojāgājušo, bet palielinājās ugunsgrēkos cietušo un izglābto skaits. Latgalē reģistrēts valstī mazākais izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.

„No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo skaits. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neizmanības dēļ un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

Latgalē nedaudz samazinājies izsaukumu skaits

2022. gadā Latgales reģionā nedaudz samazinājās kopējais izsaukumu skaits. Latgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 2754 notikumiem, no tiem 1227 reizes uz ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 31 bija meža ugunsgrēks un 182 kūlas ugunsgrēki, 1114 reizes uz glābšanas darbiem, bet 413 izsaukumi bija maldinājumi.

Latgalē ugunsgrēkos gāja bojā 15 cilvēki

Aizvadītajā gadā Latgalē ugunsgrēkos gāja bojā 15 cilvēki, cieta 50, bet izglābts 31 cilvēks. Salīdzinot ar 2021. gadu, ugunsgrēkos bojāgājušo skaits samazinājās par 12 cilvēkiem, bet cietušo skaits palielinājās par 10 un izglābto – astoņiem cilvēkiem.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros pērn gāja bojā cilvēki, norisinājās Rēzeknes novadā - seši bojāgājušie, Augšdaugavas novadā – četri bojāgājušie, kā arī Krāslavas un Ludzas novadā - katrā divi un Daugavpilī – viens bojāgājušais. 19. aprīlī Rēzeknes novadā, degot dzīvojamai mājai 100 m2 un kūlai 5000 m2 platībā, ugunsgrēkā gāja bojā trīs cilvēki. Savukārt, 22.decembrī Rēzeknes novadā dega divstāvu dzīvojamās mājas pirmā stāva dzīvoklī sadzīves mantas 2 m2 platībā un ugunsgrēkā gāja bojā divi cilvēki.

No bojāgājušajiem piecas bija sievietes un deviņi – vīrieši, bet viena bojāgājušā dzimumu notikuma vietā nevarēja identificēt. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums bija 55 gadi. Četros no 12 ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, degšanas platība nebija lielāka par 20 m2.

Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā, izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī īssavienojums, nepareiza elektroiekārtu un bojātu apkures ierīču ekspluatācija.

Pērn Latvijā reģistrēts mazākais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

Kopumā Latvijā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6 777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 uz glābšanas darbiem, bet 3 659 bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 518 cilvēki, no tiem, pēc ceļu satiksmes negadījumiem izglābti 146 cilvēki, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanā pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.

VUGD priekšnieks O.Āboliņš paskaidroja: „Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem”.

Notikumu sadalījums 2022. gadā Latgales reģionā pa novadiem 

 

Ugunsgrēku skaits

Gāja bojā cilvēki

Cietuši cilvēki

Izglābti cilvēki

Glābšanas darbi

Maldinājumi

Rēzeknes valstspilsēta

75

0

3

10

148

56

Daugavpils valstspilsēta

454

1

9

7

337

160

Augšdaugavas novads

211

4

6

1

123

44

Balvu novads

60

0

7

2

80

31

Krāslavas novads

74

2

3

3

105

34

Līvānu novads

44

0

2

4

50

19

Ludzas novads

85

2

5

1

83

29

Preiļu novads

61

0

4

1

77

13

Rēzeknes novads

163

6

11

2

111

27

Latgalē kopā

1227

15

50

31

1114

413

Pavisam Latvijā

6777

74

257

369

10161

3659

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Ilustratīvs foto


Jauna aptauja

Jūnijs - 2023
P O T C P S S
 
01
02
03 04
05
06
07
08
09
11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 08.06.2023

Dienas foto

  • Krāslavas novada Bērnības svētki

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde