otrdiena, 25. jūnijs, 2024Vārda diena: Maiga, Milija
crest1 crest2

Nākotne – zaļajai enerģijai!

Pievienots: 09.04.2024

Klimata un enerģētikas ministrs (KEM) Kaspars Melnis reģionālajā vizītē apmeklēja Krāslavas novada pašvaldību, kur tikās ar domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, viņa vietniekiem un pašvaldības Attīstības nodaļas pārstāvi, lai diskutētu par klimata un enerģētikas nozares aktualitātēm.

Ar to sasaucas tikšanās galvenais jautājums – esošie siltumenerģijas tarifi un rast iespējas tos samazināt, iespējamā projektu izstrāde un ieviešana, protams, ņemot vērā to lietderību.

Diskusijā domes priekšsēdētājs G. Upenieks aktualizēja kurināmā jautājumu, proti, iedzīvotājus uztrauc runas par to, ka malka un šķelda varētu neklasificēties kā zaļais kurināmais. Pierobežā dzīvojošie katru negatīvu ziņu uztver īpaši saasināti. Arī pašvaldībai šis temats aktuāls, jo tās uzņēmums apkurē izmanto šķeldu. Tiek domāts par projektiem Dagdā, kur divas katlu mājas, - uz kuru pusi virzīties?

„Malka un šķelda – jā, tur ir zināms izaicinājums,” atbildēja ministrs, un piebilda, ka līdz 2030. gadam pārmaiņu nebūs. Kas būs pēc tam, to šodien nevar atbildēt neviens. Visi gaida jauno Eiropas Parlamenta deputātu sasaukumu, tad būs redzams virziens, kurā būs jādodas. Pēc paša ministra iekšējām izjūtām, vajadzētu būt, ka šķelda kā kurināmais paliks, bet jautājums – kāda šķelda? Cīnāmies un cīnīsimies, lai nākotnē šķelda paliek. Skaidrs, ka Vācija un citas lielās Eiropas Savienības valstis saskata zaļās tehnoloģijas ūdeņradī un virzās uz to.

Privāto mājokļu īpašniekus šīs pārmaiņas neskar – viņi savas mājas varēs kurināt ar malku,” apliecināja ministrs.

Diskusijā par enerģētikas rītdienu, vēja un citiem zaļās enerģijas veidiem ministrs norādīja, ka daudzviet lielākā problēma ir iedzīvotāju noraidošā attieksme - it kā gribam zaļo enerģiju, bet tikai ne pie manis! Kā tad iegūsim enerģiju? Ministrija vēlas samazināt birokrātisko absurdu, kas ir izveidojies. Kaimiņvalstis zaļās enerģijas jomā strauji iet uz priekšu, mēs atpaliekam.

Tāpat pašvaldībai svarīgs jautājums ir transportlīdzekļu iegāde atbalsta programmās, piemēram, pašvaldības policijai, autobusi skolēnu pārvadāšanai, jo lauku skolas tiek slēgtas.

G. Upenieks: „Mums neder elektroauto, eksperimentā autobuss no Rīgas līdz Krāslavai atbrauca nevis plkst. 11.00, bet plkst. 14.30, jo ceļā bija jāuzlādē. Brauca tukšs autobuss, bez bērniem! Mums skolēnu pārvadājumi ļoti būtiski, būtu vēlams, lai valsts atbalstītu arī hibrīdauto iegādi.”

Ministrs atzina, ka tā ir problēma: „Lai stimulētu klimatam draudzīgu auto izmantošanu iedzīvotāju vidū, īpaši attālākos reģionos, kur mērojami samērā lieli attālumi, esam paredzējuši palielināt atbalstu iedzīvotājiem jaunu hibrīdauto iegādei no 2500 eiro uz 4500 eiro. Atbalsts varētu būt pieejams šogad, 3. ceturksnī.”

Turpinājumā tikšanās dalībnieki tika iepazīstināti ar prezentāciju par KEM atbalsta programmām, lielu uzmanību veltot atjaunīgo energoresursu iegādes atbalsta programmai, sevišķi akcentējot iespējas ierīkot saules paneļus, kuriem šobrīd samazinās cenas. Katru interesentu aicinām izvērtēt un iepazīties ar prezentāciju šeit. Atbalsta veidu ir gana daudz, katrs varētu vismaz mēģināt atrast sev pieejamāko variantu. Savukārt prezentācija par aktualitātēm enerģētikas un klimata jomā skatāma šeit.

Pēc diskusijas ministrs Kaspars Melnis apmeklēja pašvaldības SIA „Krāslavas nami” centrālo katlu māju, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi Krāslavā, izmantojot siltumenerģijas ražošanai koksnes šķeldu. 2023. gadā tika saražotas apmēram 36000 MWh siltumenerģijas. Šeit notika diskusija par plašu jautājumu loku, bet dziļākā diskusija bija tieši par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tēmu. Šobrīd elektroenerģiju uzņēmuma turboģenerators saražo katlu mājas pašpatēriņam, bet varētu saražot krietni vairāk. Uzņēmuma vadība pauda ieinteresētību zaļās enerģijas ražošanā.

Domājot par zaļāku šodienu, arī SIA „Krāslavas slimnīca” ir uzstādījusi saules paneļus zaļās enerģijas ražošanai, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu un izmaksas. Saules paneļu saražotā enerģija tiek izmantota ārstniecības korpusam, kas atrodas Rīgas ielā 159, Krāslavā. Slimnīca ir stratēģiski svarīgs enerģijas lietotājs, kas saražoto elektrību nodrošina pašu ikdienas vajadzībām. Kaspars Melnis uzklausīja arī SIA „Krāslavas slimnīca” valdes locekli Aleksandru Jevtušoku, kurš informēja ministru par gūto pieredzi un problēmām, ieviešot zaļās enerģijas ražošanu.

Dienas otrajā pusē ministrs apmeklēja Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienību, lai diskutētu par siltumapgādes jautājumiem Dagdā, kur centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta ar divām katlumājām. Vienas katlumājas katlu jauda ir 2,5 MW (kā kurināmo izmanto malku), un otras – 1,5 MW (apkurei izmanto šķeldas katlu). Pilsētā tika veikta daļēja siltumtīklu rekonstrukcija.

Juris Roga
Anatola Kauškaļa un Sanitas Karpovičas foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Jūnijs - 2024
P O T C P S S
  01 02
03
04
05
06
07
08 09
10
11
12
13
14
15 16
17
18
19
20
21
22 23
24 26 27 28 29 30

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde