trešdiena, 19. jūnijs, 2024Vārda diena: Nils, Viktors
crest1 crest2

Atceroties Atmodas laika notikumus un godinot sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu

Pievienots: 05.04.2024

Dabas atmodas visskaistākajā brīdī, kad viss atplaukst, kļūst dzīvs un ar katru dienu kļūst košāks, 2. aprīlī Krāslavas novada muzejā notika atceres pasākums, godinot sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas 35. gadadienu. Pasākumā sadarbībā ar Dagdas novadpētniecības biedrību „Patria” tika atklāta izstāde, kas stāsta par tā laika notikumiem.

Pirms 35 gadiem - 1989. gada 2. aprīlī - Krāslavas pilsētas laukumā virs aptiekas ēkas pirmo reizi pēc garā padomju okupācijas laika, sarkanbaltsarkanais karogs tika uzvilkts mastā, lai lepni plīvotu pār pilsētu un apliecinātu vēlmi būt saimniekiem savā zemē, būt brīviem un neatkarīgiem. Tā bija vienotības sajūta un vēlme Latvijai atgūt neatkarību.

Latvijas karogs ir valsts identitātes zīme, kas sakņojas Latvijas tautas vēsturē. Latvijas valsts karoga stāsts aizsākās senos laikos. Pirmo reizi sarkanbaltsarkanais karogs rakstos minēts Livonijas Atskaņu hronikā ap 1280. gadu. 1873. gadā sarkanā un baltā krāsa rotā Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku karogu. 1918. gada 18. novembrī karogs kļuva par jaundibinātās valsts simbolu. 1921. gada 15. jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu par valsts karogu un ģerboni. Padomju okupācijas gados Latvijas karogu nedrīkstēja lietot un par tā izmantošanu vai glabāšanu draudēja kriminālatbildība un pat izsūtīšana, bet neskatoties uz to, daudzi karogu glabāja kā lielāko dārgumu. 1980. gados, sākoties Atmodai, arī sarkanbaltsarkanais karogs piedzīvoja savu atmodu. Tas kalpoja par neatkarības simbolu. 1993. gada 6. jūlijā stājās spēkā atjaunotās Satversmes teksts pilnā apjomā, tostarp 4. pants, kur noteikts, ka Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru.

Atmodas gadi bija notikumiem un iespaidiem piesātināti. Reti kurš stāvēja malā, arī bijušajā Krāslavas rajonā kūsāja notikumi.

Pasākums sākās ar svinīgu Latvijas karoga pacelšanas brīdi un Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju” skanējumu Krāslavas pils kompleksā. Gods pacelt mastā Latvijas valsts karogu tika uzticēts Ernestam Vjateram no Dagdas un Ludvigam Teivišam no Krāslavas kā apliecinājumu tā laika notikumiem. Pirms 35 gadiem viņi bija vieni no tiem, kuriem tika uzticēta sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Dagdā un Krāslavā. Ernests Vjaters kopā Gunāru Ciganoviču 1989. gada 19. martā Dagdā, virs kinoteātra „Komjaunietis” pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Ludvigs Teivišs kopā ar Staņislavu Ciršu 1989. gada 2. aprīlī pacēla sarkanbaltsarkano karogu virs aptiekas ēkas Krāslavā. Mazs zināms fakts, ka grāfu Plāteru pils bija pirmā vieta, kur Atmodas laika notikumos, neoficiāli un uz pavisam neilgu laiku sāka plīvot sarkanbaltsarkanais karogs. To notikumu dalībnieks Ringolds Zelčs stāsta, ka tas notika naktī uz 1988. gada 23. augustu. Toreiz sabiedrībā jau vējoja brīvības vēsmas un bija zināms, kas notika 1987. gada 23. augustā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa un kas ir Molotova - Ribentropa pakts. Tā iespaidā jaunieši nolēma uzrīkot līdzīgu akciju.

Ceļš uz brīvību nebija viegls, taču pateicoties mūsu līdzcilvēku drosmei un apziņai – nestāvēt malā, Latvijai izdevās atgūt neatkarību. Drīz pēc nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanas Dagdā un Krāslavā, tas tika pacelts arī citās Krāslavas rajona apdzīvotajās vietās: 1989. gada 11. jūnijā Šķaunē, 23. jūnijā Andrupenē, 30. jūlijā Izvaltā; 25. decembrī Ūdrīšu pagasta Augstkalnē un Ezerniekos. Notikumi sekoja cits citam, ar katru soli tuvojoties Latvijas brīvības saullēktam.

Pasākums turpinājās Krāslavas novada muzeja ekspozīciju un izstāžu zālē, kur tā laika notikumu dalībnieki dalījās savās atmiņās, sajūtās un pieredzē, kas tika gūta toreiz, pirms 35 gadiem.

Klātesošos uzrunāja Krāslava novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, uzsverot, cik svarīga ir tautas vienotības un kopības sajūta.

Krāslavas ģimnāzijas skolotāja Ilga Stikute, daloties savās atmiņās, uzsvēra: „Tad, kad tiku uzrunāta piedalīties karoga nešanā un iesvētīšanā, sapratu, ka vairāk nebūs tā kā bija, būs citādāk un noteikti būs labāk. Gadiem ejot uz priekšu, saproti, ka Tu veido vēsturi šodien, rīt un parīt. Tas ir mans karogs, tā ir mana tauta, tā ir mana valsts. Ar tādu pārliecību es dzīvoju, tas ir manā sirdī.”

Krāslavas novada muzeja kolektīvs sirsnīgi pateicas visiem pasākuma dalībniekiem, kuri dalījās savās atmiņās, padarot ar tā laika sajūtām piepildītu pasākumu. Paldies Ādolfam Ločmelim, Aivaram Trūlim, Aivaram Arnicānam, Gunāram Ciganovičam, Ludvigam Teivišam, Egilam Muskaram, Ņinai Petuhovai, Ilgai Stikutei, Valdemāram Gekišam un Krāslavas ģimnāzijas ansambļa „Notiņas” dziedātājām, skolotājas I. Krutes vadībā.

Izstāde būs skatāma līdz šī gada 10. aprīlim. Steidzieties aplūkot izstādi.

Baiba Mileika,
Krāslavas novada muzeja direktore
Anatola Kauškaļa foto
Fotogalerija


Jauna aptauja

Jūnijs - 2024
P O T C P S S
  01 02
03
04
05
06
07
08 09
10
11
12
13
14
15 16
17
18
20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde