Sievietes rokdarbu darbnīcā ar tekstila kolāžu un dāvanu maisiņu
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Rokdarbi ikvienam joprojām ir lielisks veids, kā patīkami un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, vienlaikus radot paliekošus dekorus savām mājām un attīstot Latvijas novadu kultūras dzīves tradīcijas.

2026. gada 18. jūnijā Krāslavas novada bibliotēkā valdīja īpaša radoša atmosfēra – te norisinājās auduma gleznu meistarklase, pulcējot vietējos rokdarbu entuziastus. Nodarbību vadīja Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja Ņina Vasiļjeva, iepazīstinot dalībniekus ar Latvijā vēl maz zināmu, bet fascinējošu mākslas veidu.

Auduma glezniecībai ir tūkstošiem gadu sena vēsture, un laika gaitā šis praktiskais amats ir pārtapis par patstāvīgu vizuālās mākslas žanru. Šoreiz meistarklases dalībnieki pievērsās tieši „kinusaiga” tehnikai, ko mēdz dēvēt arī kā „pečvorku jeb ielāpu mākslu bez adatas”. Tā ir unikāla Japānas tradīcija, kurā krāšņi attēli un interjera dekori tiek veidoti no smalkām auduma skrandiņām, neizmantojot šūšanu.

Meistarklases ievadā Ņina Vasiļjeva dalījās ar stāstu par „kinusaiga” tehnikas izcelsmi, tās vēsturiskajām saknēm un savu personīgo iedvesmas ceļu, kas mudinājis pievērsties šo burvīgo darbu radīšanai. Pēc teorētiskā ievada klātesošie ķērās pie praktiskā darba.

Ņina Vasiļjeva: „Ideja par auduma gleznu veidošanu „kinusaiga” tehnikas stilā radās, kad meklēju ideju telpu noformēšanai mūsu, Piedrujas pagasta, pārvaldes ēkā. Pandēmijas laikā, kad nebija iespējas tikties nodarbībās mūsu sieviešu klubā „Ideja”, man bija laiks izmēģināt un apgūt šo jauno tehniku.

Darbam ir jāizvēlas tēma – ko tieši vēlamies attēlot, jāsagatavo shēma – zīmējums jāizprintē vai jāuzzīmē pašam (ja ir zīmēšanas prasmes). Shēma tiek pārnesta uz putuplasta pamatnes, un pēc tam tajā tiek veikti iegriezumi aptuveni 1 cm dziļumā. Putuplastam jābūt 2 vai 3 cm biezam, lai nodrošinātu darbam vajadzīgo izturību.

Izmantojam trikotāžas audumus, jo tie labi stiepjas un labi fiksējas putuplastā. Var izmantot arī citus audumus, taču ar tiem ir sarežģītāk strādāt. Galvenais ir piemeklēt patīkamu toņu un faktūru kombināciju, lai darbs izskatītos glīti. Instrumentus izmantojam dažādus: kancelejas nažus, asas šķēres un dažādus parocīgus rīkus (bambusa iesmiņus, metāla nagu vīlīti vai plānu virtuves nazi). Pēc ieceres darbu var noformēt rāmītī vai arī nostiprināt audumu aizmugurē bez rāmja.”

Lai gan materiāli un tehnikas pārzināšana ir svarīgi priekšnoteikumi, meistarklases vadītāja uzsvēra galveno panākumu atslēgu – katras radošās darbnīcas pamatu pamatā ir milzīga pacietība. Tas ir resurss, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, bet procesa rezultāts – pašu rokām radīts mākslas darbs – sniedz neviltotu gandarījumu.

Vai esat kādreiz redzējuši, kā ar krāsainiem auduma gabaliņiem un pacietību var uzburt teju dzīvu dabas pasauli? No pirmā acu uzmetiena ir grūti izprast šo smalko procesu, taču, pateicoties meistares saprotamajam skaidrojumam, katrs dalībnieks varēja pārliecināties par pretējo. Klātesošo vidū valdīja patiess pārsteigums un apbrīna, vērojot, kā vienkāršas skrandiņas acu priekšā pārtop izteiksmīgās, daudzkrāsainās un teju „dzīvās” gleznās.

Meistarklases dalībniece Gunita: „Katram radošās darbnīcas dalībniekam pēc izvēles tika izdalītas putuplasta lielas, vai mazas sagataves. Katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko zīmējumu un krāsainus auduma gabaliņus. Tālāk sekoja rūpīgs darbs. Ar smalku nazīti iegriezt līnijas, pēc šī procesa sekoja dažādas formas un krāsas auduma gabaliņu ievirzīšana no virsējā slāņa putuplastā, kas patiešām nav nemaz tik viegli, kā sākumā likās. Galarezultātā katram dalībniekam sanāca jauka auduma glezna ar patiesi burvīgām, pozitīvām emocijām!”

Meistares Ņinas Vasiļjevas radošajam rokrakstam raksturīga bagāta fantāzija un drosmīga pieeja formu un tehnisko risinājumu izvēlē. Viņas darbi allaž izceļas ar spilgtu formu un dziļu saturu – tajos pat pelēkie toņi mirdz pārsteidzošā krāsainībā. Katrā gleznā burtiski dzirkstī dzīvesprieks. Autore pati uzsver, ka darbi tapuši ar gaišām domām un cerību, ka tie ikvienam skatītājam dāvās patīkamus, pozitīvus mirkļus un iedvesmu.

Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” vadītāja stāsta: “Mūsu darbi tiek izmantoti kabinetu noformēšanai Piedrujas pagasta pārvaldes ēkā, un vairāki darbi jau ir pabijuši izstādē Krāslavas novada bibliotēkā. Pavasarī es vadīju meistarklasi Kalniešu pagasta bibliotēkā, bet pašlaik – Krāslavas novada bibliotēkā. Uz nodarbībām parasti nāk ieinteresēti un aizrautīgi cilvēki. Daudzi vēlas pamēģināt radīt kaut ko interesantu un skaistu. Ne katrs cilvēks prot zīmēt un šūt, taču, ja vien piemīt pacietība veikt rūpīgu un piņķerīgu darbu, šis arods ir pa spēkam ikvienam!”.

Līdz šī gada 30. jūnijam Krāslavas novada bibliotēkas lasītavas apmeklētājiem bija unikāla iespēja klātienē novērtēt šos Piedrujas pagasta sieviešu kluba „Ideja” meistardarbus. Izstādītie darbi nav parastas gleznas – tie ir filigrāni mākslas darbi, kas tapuši, kombinējot košus auduma fragmentus un putuplasta pamatnes. Ekspozīcijas galvenie varoņi ir izteiksmīgi putni un krāšņi dabas motīvi, kuros jūtams milzīgs siltums, juveliera precizitāte un radoša dzirksts.

Krāslavas novada bibliotēkas kolektīvs un meistarklases dalībnieki Ņinai Vasiļjevai novēl neapstāties pie sasniegtā un turpināt iedvesmot apkārtējos ar jauniem, pārsteidzošiem darbiem „kinusaiga” tehnikā.

Ilona Cabule,
Krāslavas novada bibliotēkas
Datortīklu un datorsistēmu administratore
Gunitas Purviņas-Bebrišas foto

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Kultūra