Dziesma, deja un kopā būšanas prieks – tās ir vērtības, kas jau desmito reizi vienoja dalībniekus X Starptautiskajā mazākumtautību festivālā – Dziesmu un deju svētkos “FEST”. Šogad festivālā satikās 17 mākslinieciskie kolektīvi no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī viesi no Lietuvas, apliecinot, ka kultūras daudzveidība ir viena no mūsu sabiedrības lielākajām bagātībām.
Festivāls ik gadu kļūst par vietu, kur satiekas dažādu tautību cilvēki, kur skan dažādas valodas, tiek godātas senās tradīcijas un rodas jaunas draudzības. Ar savu muzikālo un horeogrāfisko sniegumu skatītājus Dagdas Kultūras centrā 11.jūlija pēcpusdienā priecēja vokālie ansambļi un deju kolektīvi, kuru repertuārā ir paaudzēs mantotas tautasdziesmas, dejas un skatuves priekšnesumi.
Šogad festivāla dalībnieku vidū bija Dagdas Kultūras centra Baltkrievu vokālie ansambļi „Akolica” un „Vjarba”, Daugavpils Ebreju kopienas deju kolektīvs „Aviva”, Daugavpils Kultūras pils Nacionālo kultūru centra Baltkrievu deju ansamblis „Ļanok”, Jēkabpils Baltkrievu tautas dziesmu ansamblis „Zaviruha”, Krāslavas Kultūras nama vokālais ansamblis „Ivuška”, Krāslavas Poļu biedrības „Strumieņ” deju kolektīvs, Līvānu Slāvu kultūras ansamblis „Uzori”, Ludzas Tautas nama vokālais ansamblis „Krinica”, Preiļu novada Kultūras nama ansambļi „Kaļinuška” un „Rjabinuška”, Stabulnieku Kultūras nama sieviešu ansamblis „Zapevočki”, Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Ručejok”, Rēzeknes Baltkrievu vokālais ansamblis „Suzorje”, Rīgas kultūrizglītības biedrības „Svjata” Baltkrievu vokālais ansamblis „Vitoki”, Ventspils Baltkrievu ansamblis „Žuravinka”, kā arī festivāla ārvalstu viesi – Visaginas (Lietuva) tautas dziesmu ansamblis „Svitanak”.
Īpaša vieta festivāla programmā bija atvēlēta arī literārajam vārdam. Pasākumā piedalījās mūsu novadniece, dzejniece Tamāra Dorofejeva, kā arī dzejnieks un dziesmu tekstu autors Staņislavs Volodjko, kuru daiļrade jau daudzus gadus bagātina Latgales kultūras dzīvi.
Gadu gaitā festivāls ir kļuvis par nozīmīgu satikšanās vietu kolektīviem, kuri Dagdā atgriežas atkal un atkal, apliecinot uzticību šai tradīcijai un stiprinot savstarpējo kultūras sadarbību. Līdzās ilggadējiem festivāla dalībniekiem šogad uz skatuves kāpa arī jauni kolektīvi, bagātinot koncertprogrammu ar savu māksliniecisko rokrakstu un radošo enerģiju. Festivāla koncertā skanēja dziesmas latviešu, latgaliešu, baltkrievu, krievu, poļu, ebreju un lietuviešu valodās, veidojot daudzveidīgu kultūrtelpu, kurā katras tautas tradīcijas dabiski papildināja cita citu.
Jubilejas festivāls vēlreiz apliecināja, ka dziesma un deja spēj vienot cilvēkus neatkarīgi no tautības, valodas vai paaudzēm. Saglabājot katras kopienas kultūras identitāti, festivāls veido atvērtu, saliedētu un daudzveidīgu sabiedrību, kuras pamatā ir savstarpēja cieņa, sapratne un kopīgas kultūras vērtības.
Inese Plesņa,
Dagdas Kultūras centra vadītāja
Andreja Belova foto
