piektdiena, 10. aprīlis, 2020Vārda diena: Anita, Anitra, Zīle
crest1 crest2

Ar iedzīvotāju atbalstu

Pievienots: 13.03.2020

Katra krāslavieša ikdienu vairāk vai mazāk ietekmē pašvaldības aģentūras „Labiekārtošana K” kolektīva veikums pilsētvides uzturēšanā. Bieži vien mēs pat nepamanām tos darbarūķus, pateicoties kuriem ielas ir tīras, naktīs deg apgaismojums, valsts svētkos pilsētā plīvo Latvijas karogi. Par uzņēmuma darba fronti intervijā pastāstīja aģentūras direktors Ēvalds Cauņa. 

- Kas ir svarīgākie veicamie darbi, kuriem aģentūra koncentrē lielākos resursus?

- Galvenās mūsu rūpes ir veltītas pilsētvidei, bet pēc nepieciešamības palīdzam arī pagastiem, veicot koku izzāģēšanu apbedījumu vietās un sniedzot elektriķa pakalpojumus. Tie ir darbi, kurus pagastu pārvaldes patstāvīgi nespēj veikt, jo viņu rīcībā nav attiecīgu speciālistu.

Daudz darba mums ir sniegiem bagātā ziemā, kad pilsētas trotuārus no sniega atbrīvo mūsu traktori. Arī sētniekiem ir liela slodze – papildus ikdienā veicamajam nāk klāt ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu. Bet šogad ziemas faktiski nebija, varējām koncentrēt spēkus citiem darbiem. Rūpējamies par pilsētas ielu apgaismojuma uzturēšanu darba kārtībā, atjaunojam atsevišķus zemē ieguldīto elektrokabeļu posmus, kas kalpo kopš PSRS laikiem un ir pavisam nolietojušies. Mūsu elektriķi apkalpo arī pašvaldības iestādes - nomainām instalāciju, rozetes, lampas, veicam sīkus elektroierīču remontdarbus, piemēram, sildelementu nomaiņu ēdiena gatavošanas plītij.

Kapos izzāģējam kokus, kas apdraud cilvēkus un pieminekļus, attīrām ceļmalas grāvjus no kārklu saaudzēm, atzarojam kokus.

- Fanātiskākie dabas draugi parasti nikni iestājas pret koku nozāģēšanu…

- Bet mēs ne tikai zāģējam, arī stādām kokus. Šonedēļ pilsētā stādījām bērzus. Vēl Ūdrīšu pagastā izrakām 20 gadus vecu egli un pārvedām uz pilsētu – tagad tā augs netālu no mūsu garāžām un ofisa. Ūdrīšu pagastā ir ieplānota ceļa rekonstrukcija, egle traucētu darbiem un bija žēl to vienkārši sazāģēt malkā. Ceram, ka jaunajā vietā šī skaistā egle labi ieaugsies. Mēs arī ieguvām jaunu pieredzi tik lielu koku pārstādīšanā, kas nākotnē var noderēt.

- Ko dara aģentūra, kad tuvojas lielāki kalendārie vai pilsētas svētki?

- Aģentūras tuvākais uzdevums ir sapost pilsētu gaišajiem Lieldienu svētkiem. Pilsētas svētku noformējums ir viena no mūsu darba sastāvdaļām, vienalga, vai tā būtu Ziemassvētku eglītes izrotāšana pilsētas centrā, vai tās būtu Lieldienu dekorācijas, vai atribūti pilsētas svētkiem. Es jau nemaz nerunāju par valsts svētkiem - 4. maijs, Lāčplēša diena, 18. novembris – visam jābūt augstākajā līmenī. Starp citu, arī pieminekli represiju upuriem „Māte Latgale raud” mēs regulāri pieskatām, pēc nepieciešamības tīram un mazgājam.

Retāku darbu sarakstā ir sēdvietu nodrošināšana nelielu pasākumu dalībniekiem brīvā dabā. Sagatavojam Līgo svētku ugunskuru, aprīkojam ugunskura vietu, atvedam biotualetes, ja nepieciešams. Esam snieguši dažādu palīdzību filmētāju grupai, kad Krāslavā tapa kadri režisora Viestura Kairiša spēlfilmai „Piļsāta pi upis”. Vēl daudzus citus nelielus darbiņus varam ierakstīt savā kontā.

- Viens cilvēks nevar būt visur vienlaikus. Kā jūs atrodat tās vietas, kur pilsētā ir jānovērš kaut kādi trūkumi, jārisina problēmas?

- Ļoti daudz pārvietojos kājām un ar automašīnu. Bet pats galvenais - mans maršruts nav kā pa tramvaja sliedēm, proti, katru dienu izbraucu un izstaigāju citas ielas. Tā aptveru visu pilsētu un redzu daudz darāmā. Vēl ar noderīgu informāciju palīdz sētnieki, jo esmu viņiem pateicis aptuveni tā: „Katrs sētnieks ir savas teritorijas saimnieks, tāpēc arī rīkojaties kā saimnieki!” Liels paldies arī iedzīvotājiem, kuri saprot mūsu darba specifiku un nekavējoties informē par katru trūkumu, problēmu. Ļoti svarīgi, ka informē uzreiz, nevis gaida kaut kādu sapulci, lai pasūdzētos. Jā, gadās tādi specifiski jautājumi, kas nav atrisināmi tajā pašā stundā vai dienā un prasa ilgāku laiku, jo jāiesaista speciālisti, piemēram, bīstamu koku izzāģēšana, kur šos darbus nepieciešams saskaņot. Bet nevienu jautājumu neliekam dziļi atvilktnē, vienmēr atrodam kopīgu valodu. Mūsdienās vienkāršajam cilvēkam nereti nav, pie kā vērsties ar savu praktisko problēmu, taču mēs viņam varam palīdzēt. Kādreiz pietiek ar padomu, citreiz viņam nepieciešams fiziski palīdzēt, vēl kādās situācijās jāpalīdz vienoties.

- Cik liels ir jūsu vadītais kolektīvs?

- Kolektīvā ir 35 darbinieki. Vecā paaudze pamazām atdod vietu jaunajai, un šobrīd jaunie pret vecajiem kolektīvā ir puse uz pusi. Daļa no mūsu jauniešiem ir pastrādājuši ārzemēs, atgriezušies dzimtenē un tagad strādā „Labiekārtošana K”. Grūti viņus šeit noturēt, jo algas mums nebūt nav tik lielas, kā jaunam cilvēkam gribētos, lai viņš varētu uzturēt ģimeni un bez bažām raudzīties nākotnē.

Papildu darbaspēks ir cilvēki, kas iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvajos nodarbinātības pasākumos un strādā pie mums, kā arī tie, kuri saņem pabalstus Krāslavas novada sociālajā dienestā. Vēl sadarbojamies ar Valsts probācijas dienestu un arī daži viņu klienti strādā pie mums.

Katru rītu plkst. 7.45 notiek plānošanas sapulce, izskatām dažādus darba jautājumus. Mums vajag paspēt izrunāt savus jautājumus, jo plkst. 8.00 būs klāt piesaistītais darbaspēks. Es nevaru atļauties likt viņiem gaidīt, kamēr mēs te tiksim galā ar savām sarunām. Varbūt tas ir padomju laika garā, bet tas strādā - darba laiks jāizmanto maksimāli lietderīgi.

- Lai darbu paveiktu ātri un kvalitatīvi, vajag atbilstošu tehniku. Kā jums šis jautājums atrisināts?

- Pēc profesijas esmu inženieris-mehāniķis un man tehnika ir sirdslieta. Pats esmu gan sagādnieks, gan mehāniķis. Sekoju jaunākajām tendencēm, braucu uz tehnikas izstādēm, piemēram, Slovēnijā noskatīju traktoru, kas tagad strādā uzņēmumā. Jebkuru tehniku izvēlos, raugoties no funkcionalitātes un kvalitātes. Protams, izdevumu ziņā nopietni pirkumi tiek saskaņoti ar domes vadību, problēmas nav bijušas.

Mums ir arī ļoti veca tehnika, kas labi strādā. Piemēram, 1993. gada „Mersedes” automašīna tehnisko skati iziet ar pirmo piegājienu. Man uzņēmumā daudz vecas tehnikas, neesmu kārs vecu mainīt pret jaunu, bet inventāru gan iegādājos jaunu, jo ar vecu daudz nepaveiksi un mūsdienās remonti bieži vien neatmaksājas. Mums ir gan elektriskie instrumenti, gan akumulatora instrumenti, gan ar degvielu darbināmi. Kā panākt, lai tā ilgi kalpo? Savu darbarīku vajag vienkārši mīlēt – pēc darba ikreiz rūpīgi notīrīt, nolikt tam paredzētā vietā uz plaukta. Tās pašas virves, kuras izmantojam koku zāģēšanā kapos, pēc darba ir kārtīgi jāsaliek un jāpakarina. Ja instruments ir labi kopts un aprūpēts, tas kalpos gadiem un viss darbosies nevainojami. Ja motorzāģi jānoliek plauktā, kā tur liksi netīru, ar skaidām aplipušu? Kā tur liksi trimmeri, kas ar zāli apķepis, un diskā zāle iepinusies? Šiem sīkumiem ir nozīme, tā cilvēks pierod rūpēties par tehniku.

Juris Roga,
autora foto

Fotogalerija


Jauna aptauja

Aprīlis - 2020
P O T C P S S
 
01
02
03
04 05
06
07
08
09
11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30  
pirmdiena, 06.04.2020

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
Developed by webbuilding.lv - mājas lapu izstrāde.