ceturtdiena, 29. oktobris, 2020Vārda diena: Elva, Elvijs, Elvis, Laimis, Laimonis
crest1 crest2

Atpūtas vieta bērniem un pieaugušajiem

Pievienots: 17.08.2020

Sporta atrakciju parks „Starp debesīm un zemi”, kas atrodas 5 km attālumā no Krāslavas, Bartkevičos Ūdrīšu pagastā, katru gadu kļūst arvien populārāks. Savu uzņēmējdarbību Olgas un Jevgēņija Podjavu ģimene sāka, var teikt, no nulles. Mājas, ko kādreiz uzbūvēja vectēvs, netika pamestas novārtā. Dažu gadu laikā liela un saliedēta ģimene ne tikai labiekārtoja teritoriju, pielāgojot to dažāda veida atpūtai, bet arī rekonstruēja dzimtas mājas, papildinot tās ar mūsdienu interjera elementiem un saglabājot senču nemainīgo vērtību auru.  

Par to, kā viss sākās un kas sporta atrakciju parkā tiek piedāvāts viesiem pašlaik, pastāstīja enerģiski, vienmēr pozitīvi noskaņoti un atvērti Olga un Jevgēņijs.

- Pirms sākam sarunu par jūsu uzņēmumu, nevaru neuzdot visiem skolēnu vecākiem aktuālo jautājumu. Kā jūsu lielā ģimene tika galā ar visu pavasarī, karantīnas laikā, kad bērni apguva mācību programmu mājas apstākļos?

Olga: „Pašlaik kopā ar mums mājās ir seši bērni, divi jau ir pieauguši un dzīvo patstāvīgi. No sākuma ar mācībām mājās mums bija grūti, kamēr neizstrādājām savu sistēmu - lai katram būtu pieejams dators un interneta pieslēgums. Tad, kad viss bija sakārtots, vecākie bērni palīdzēja jaunākajiem un mums, vecākiem, nebija tik daudz raižu.”

- Laikam tāpat kā visos citos mājas darbos?

Olga: „Jā, tā tas ir. Galvenais - dot bērniem uzdevumu, bet tālāk jau viņi paši sadala pienākumus. Starp citu, bērni nevēlas iet uz skolu, mājās ir daudz brīvāka atmosfēra. Visgrūtāk nācās jaunākajai meitai. Viņa mācās mūzikas skolā, un interneta pieslēgumam bija savas nianses, tālruņa kameru vajadzēja novietot noteiktā veidā, lai skolotājs redzētu viņas pirkstus.”  

Jevgēņijs: „Karantīnas laikā Olgai gan palielinājās slodze. Visi bērni bija mājās, un visus vajadzēja pabarot.”  

- Bet tagad pastāstiet par jūsu biznesu! Vai sporta atrakciju parku var uzskatīt par ģimenes uzņēmumu?

Olga: „Jā, ar visiem darbiem tiekam galā mēs paši un mūsu bērni. Reizēm mums palīdz bērnu draugi. Šajā vasarā meita un viņas draugs šeit strādā NVA Skolēnu vasaras nodarbinātības programmas ietvaros.”

- Pastāstiet, kā viss sākās!

Jevgēņijs: „Viss sākās ar manu vecāku mājām, ko būvēja vēl mans vectēvs, arī vecāki dzīvoja šeit. Pēc tam kādu laiku mājas stāvēja tukšas. Ar laiku, kad sāka pieaugt bērni, mums gribējās kaut kur atpūsties kopā ar viņiem. Braucām uz šejieni. Pirmais, ko izdarījām, – izrakām dīķi. Kad parādījās šī ūdenstilpne, bērnu interese par šo vietu palielinājās, viņi sāka braukt uz šejieni ne tikai ar mums, vecākiem, bet arī ar draugiem. Tā tas turpinājās gadu, trīs – viņi atpūtās, es pļāvu zāli (smejas). Tad es teicu: „Man tas jau apnika! Sāciet domāt, ko mēs darīsim šeit tālāk!” Tā radās doma, ka šo vietu mēs varētu izmantot ne tikai atpūtai savas ģimenes un mūsu draugu lokā, bet arī piedāvāt to citiem.

Un dēlam Pāvelam radās ideja iekārtot šeit teritoriju, kur varētu spēlēt airsoftu.”

Olga: „Sākumā es biju pret, jo tā taču ir militārās simulācijas spēle, un tās dalībnieki šauj. Bet tad, kad es sapratu, ka var garantēt drošību ar īpašu masku un citu aizsardzības līdzekļu palīdzību un ka, ievērojot noteikumus, šī spēle nav bīstama, tad galu galā piekritu.”

Jevgēņijs: „Teritorija šeit ir liela, un to ir nepieciešams nopļaut, tāpēc sākām domāt, kā vēl var izmantot zemi. Tā tika izveidots laukums un aprīkojums komandu spēlei „footgolf”. Klases, kurās mācās mūsu bērni, devās uz šejieni pārgājienā, lai vienkārši pasēdētu pie ugunskura, uzceptu desiņas, nopeldētos dīķī.

Olga: „Kādu dienu pie mūsu vecākajiem bērniem atbrauca ciemos draugi no Jelgavas, viņiem šeit ļoti patika. Jelgavnieki mums teica: „Cik te ir skaisti!” Mēs pievērsām uzmanību šai frāzei, un tā kļuva par stimulu darīt kaut ko tālāk.

Kad pie mums ciemojās mūsu vecākās meitas Marijas paziņas, alpīnisti, viņi izstaigāja mežu, apskatīja apkārtni un teica, ka šeit var īstenot interesantu ideju - iekārtot virvju trasi ar šķēršļiem. Marija uzrakstīja projektu, kas biedrības „Krāslavas rajona partnerība” izsludinātā projektu konkursa ietvaros ieguvis finansējumu.

Jevgēņijs: „Sākotnēji mums bija iecere ierīkot divas trases – vienu 2,5 m augstumā, bet otru – 6 m augstumā. Bet tagad, kad mums jau ir pieredze, konstatējām, ka pašreizējā trase - 2,5 m – ir tieši tas, kas vajadzīgs. Šāds augstums ir vispiemērotākais tāpēc, ka pa šādu trasi var iet gan mazi bērni (šogad trasi izgāja bērns, kuram bija 3,5 gadi), gan arī tie, kas „nedraudzējas” ar augstumu.

Ne mazāk svarīgs ir arī tas moments, ka instruktori uzreiz var palīdzēt cilvēkam, kurš atrodas 2,5 m augstumā, bet 6 m augstumā tas būtu grūtāk īstenojams.

Virvju trase ir sava veida tests. Šeit labi redzams, kurš no bērniem lielāko daļu sava brīvā laika pavada pie datora vai ar tālruni rokā un kurš veidojas kā pilnvērtīga personība. Tie, kam ir attīstīta roku sīkā motorika, viegli pārvietojas pa virvju tīklu, bet citiem tik vienkārši nesanāk.”

Olga: „Skolotāji arī norādīja, ka trasē uzreiz ir redzams, kas ir kas. Skolēns var skolā uzvesties izaicinoši, bet ar trasi viņš netiek galā un krīt panikā. Bet notiek arī tieši pretēji – mierīgi, no pirmā acu uzmetiena nedroši bērni bez problēmām iziet trasi.”

Jevgēņijs: „Vārdu sakot, skolotāji un vecāki trasē atklāj savus bērnus no jauna, redz viņus no citas puses.

Tiem, kas nevar „strādāt” ar rokām, mēs piedāvājam „pastrādāt” ar kājām. Ar šo mērķi ir ierīkota 90 m garā baskāju taka. Tā sastāv no 25 dažādiem posmiem, kuros ir izmantoti 16 dažādi dabas materiāli. Tas, kas to iziet, izbauda lielisku pēdu masāžu.

Vēl viens mūsu jaunais pakalpojums - „team building” - tās ir dažādas komandu spēles svaigā gaisā un ar mērķi saliedēt kolektīvus, klases, kā arī tas ir viens no variantiem, lai nosvinētu dzimšanas dienu un citus svētkus. Programmas ilgums – aptuveni 2 stundas, vecuma ierobežojumu nav, ar uzdevumiem var tikt galā gan pieaugušie, gan bērni.

Spēlējot airsoftu vai komandu spēles, cilvēki atpūšas morāli. Šeit var klaigāt, spiegt, vārtīties, rāpot pa zemi, mest kūleņus – darīt visu, ko sirds kāro. Tas viss mazina stresu un relaksē.

Olga: „Viesiem, kuri negrib spēlēt airsoftu, bet vēlas nodarboties ar šaušanu, mēs piedāvājam apmeklēt šautuvi zem klajas debess, kur var izmantot airsofta pistoli.  

Viesi labprāt atpūšas arī pie dīķa. Vieni brauc ar katamarānu, citi lec ar „tarzanku”, bērni nobrauc no kalniņa vai spēlē pludmalē, kur nav ļoti dziļi. Mēs jokojot saucam mūsu dīķi par „Latgales akvaparku”.”

- Pirms neilga laika jūs sākāt piedāvāt saviem viesiem arī naktsmītnes. Pastāstiet par to sīkāk!

Olga: „Kopš šī gada mums ir jaunums – romantiskais piedāvājums. Mēs piedāvājam atpūtu mājiņā diviem cilvēkiem, blakus ir arī pirts. Sākotnēji ideja bija tieši tāda, bet faktiski nakšņo ne tikai pāri, bet arī ģimenes ar bērniem. Mājiņā var izvietoties četras personas.

Turklāt ziemā Jevgeņijs atjaunoja un pabūvēja vecāku māju, un tagad tajā arī ir vietas nakšņošanai un atpūtai.”

- Kādi viesi pie jums ierodas biežāk – vietējie, no citām Latvijas vietām vai no ārzemēm?

Olga: „Aptuveni 50/50. Šogad mūsu piedāvātās izklaides kļuvušas populāras vietējo iedzīvotāju vidū. Atbrauc arī ārzemnieki, viņi ir pārsteigti, ka tik mazā pilsētā ir tādi pakalpojumi.

Mēs sekojam līdzi informācijas plūsmai, noskaidrojam, no kurienes cilvēki iegūst par mums informāciju. Viesi no tālienes uzzina par mums no tūrisma bukletiem, meklē informāciju internetā, uzdodot jautājumu „Kurp doties ar bērniem Krāslavā?”. Un gadās arī tā, ka, atbraucot uz Krāslavu, izlasa informāciju stendos par tūrisma un apskates objektiem.

Taču vislabākā reklāma ir „no mutes mutē”, kad tie cilvēki, kuri šeit jau bijuši, pastāsta par šo vietu saviem draugiem un paziņām. Gadās arī tā - atbrauc pie mums kāda ģimene pirmo reizi, bet otro reizi tā pati ģimene atbrauc jau ar saviem draugiem.”

- Pastāv viedoklis, ka visgrūtāk ir strādāt ar cilvēkiem. Bet šī sfēra ir tieši tas, ko jūs darāt. Ir bijušas grūtības?

Olga: „Ar to mums nav nekādu problēmu. Tieši otrādi, mums visi saka, ka mēs ātri atrodam pieeju visiem bērniem, neatkarīgi viņu vecuma.”

Jevgēņijs: „Šis darbs ar cilvēkiem ir ļoti laba pieredze, lai mūsu bērni attīstītu saskarsmes prasmes. Viņi klausās, kā mēs runājam, un mācās kontaktēties.”

- Vai jums ir kādas interesantas nākotnes ieceres?

Jevgēņijs: „Izdomāt un realizēt var daudz ko, galvenais, lai arī turpmāk mums pietiktu spēka un laika, lai uzturētu visu kārtībā un nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu. Sezonā, kad katru dienu pie mums ierodas klienti, laika, lai darītu kaut ko papildus, paliek ļoti maz.”

Olga: „Cilvēki ir ļoti gandarīti, kad viņiem tiek pievērsts daudz uzmanības, un mūsu mazajiem viesiem patīk, kad visas trases garumā viņus pavada instruktori. Tas viss aizņem ļoti daudz mūsu laika.”

- Tagad šeit dzīve burtiski kūsā. Un kas te notiek ziemā?

Jevgēņijs: „Ziemas mēnešos mēs braucam uz šejieni, lai atpūstos pirtī. Ja paspējam iztīrīt dīķi, spēlējam hokeju, kā arī slēpojam. Ziemā Bartkevičos ir klusi, šeit atpūšamies tikai mēs.”

- Paldies, ka atradāt laiku intervijai. Veiksmi jums!

Elvīra Škutāne, autores foto

Fotogalerija

 


Jauna aptauja

Oktobris - 2020
P O T C P S S
 
01
02
03 04
05
06
07
08
09
10 11
12
13
14
15
16
17 18
19
20
21
22
23
24 25
26
27
28
29
30 31  
ceturtdiena, 22.10.2020

Dienas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde